Rīga +10°C 
Ko īsti nozīmē Foršā māja? «Tas ir valsts apmaksāts sociālās rehabilitācijas pakalpojums 5 līdz 13 gadu veciem bērniem, kuri ir cietuši no vardarbības un kuriem pēc piedzīvotās traumatiskās pieredzes izveidojušies uzvedības traucējumi,» stāsta Sarmīte Dāniele. Sarmīte ir nodibinājuma Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centrs sociālās rehabilitācijas pakalpojuma Foršā māja sociālā darbiniece un sociālās rehabilitācijas vadītāja. Darba modelis balstās uz Lielbritānijas sadarbības partnera The Mulberry Bush School pieredzi, taču atšķiras un ir pielāgots Latvijas situācijai.
Centrā var uzņemt astoņus audzēkņus, taču pagaidām viņu tik daudz vēl nav. Plānots uzņemt vairāk, bet tam vajag vairāk audzinātāju, jo ļoti svarīgi, lai ap katru no bērniem būtu pietiekami daudz pieaugušo.
Te, Foršajā mājā, ir radīta terapeitiskā vide, kur bērns drošās, uzticamās un stabilās attiecībās ar pieaugušajiem pamazām, pamazām dziedinās no savas traumas. Svarīgi ir tas, ka bērni te var dzīvot pietiekami ilgi – pat trīs gadus –, jo process noteikti nav ātrs. Un pieaugušajiem tas ir pilns ar izaicinājumiem. Uzvedība savā ziņā ir šo bērnu valoda – bieži vien viņi ar nekaunību, spītību, neuzticēšanos, ignorēšanu un daudz ko citu vienkārši stāsta par to, kā jūtas. Ar nepareizu uzvedību stāsta par trauksmi, nedrošību, nespēju tikt galā ar emocijām vai ko citu, ko vēl nespēj pateikt vārdos. Ja mazais cilvēciņš ilgstoši dzīvojis nedrošībā, viņš pielāgojas izdzīvošanai, kļūst ļoti jūtīgs, reaģē ātri un intensīvi. Tas nozīmē, ka bērna reakcijas bieži ir automātiskas, nevis apzināti izvēlētas. Un tad nedarbojas audzināšanā ierastie aizrādījumi, moralizēšana vai sodīšana – tas viss var tikai pastiprināt bērna trauksmi un neuzticēšanos pieaugušajiem.
Kā skaidro Sarmīte Dāniele, viens no darba principiem ir neirosekvenciālā modeļa princips no apakšas uz augšu – vispirms jāpalīdz bērnam sakārtot savu fizioloģisko stāvokli, pēc tam jāsāk veidot attiecības un tikai tad var attīstīt izpratni un jaunas prasmes. Lai bērns spētu mācīties un loģiski domāt, viņam vispirms jājūtas fizioloģiski droši un emocionāli saistītam ar otru cilvēku.
Mētāti un atstumti
Pieaugušajam jāsaprot, ka pēc piedzīvotās traumas bērnam var būt nedrošs piesaistes stils – vienā brīdī viņš pie pieaugušā ļoti tiecas, bet nākamajā atgrūž. Lai to saprastu, vajag milzu iejūtību un izpratni. Jāsaprot, kāpēc šis mazais cilvēks tā rīkojas, nedrīkst dusmoties un apvainoties, bet jāsniedz atbalsts. Jo šie bērni paši savā nebūt ne garajā dzīvē jau ir piedzīvojuši to, ka viņus atgrūž, un daži no viņiem pat jau vairākkārt dažādu iemeslu dēļ mētāti no vienas dzīvesvietas uz citu – vecāki, krīzes centrs, bērnunams, audžuvecāki, vēl kāda iestāde… Viņi ir mācījušies neuzticēties un nepieķerties. Bet Foršā māja ir tā vieta, kur viņiem jāiemācas būt parastiem bērniem – uzticēties, paļauties, pieķerties, priecāties, atvērties, būt godīgiem un atklātiem.
«Kad runājam par šiem bērniem, ir svarīgi saprast – viņu uzvedība bieži vien ir ne tikai izaicinoša, bet arī ļoti grūti izturama. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc viņi tik bieži izstumti no dažādām vidēm,» stāsta Sarmīte. «Taču šai uzvedībai vienmēr ir cēloņi. Mūsu bērni ir piedzīvojuši dažādu veidu vardarbību – sākot no pamešanas novārtā līdz fiziskai un arī seksuālai pāri darīšanai. Šīs pieredzes, īpaši agrīnā vecumā, ietekmē bērna attīstību ļoti dziļā līmenī un bieži veido kompleksu traumu. Tas nozīmē, ka bērns ilgstoši ir dzīvojis nedrošībā, neparedzamībā un attiecībās, kurās nav bijis iespējams piedzīvot uzticēšanos, un tas atspoguļojas viņa uzvedībā.
Ir bērni, kuri savā īsajā dzīvē jau ir piedzīvojuši vairākas aprūpes formas. Piemēram, viens no mūsu bērniem, kuru uzņēmām 7 gadu vecumā, jau bija piedzīvojis septiņas dažādas aprūpes vietas. Nevis tāpēc, ka kāds nevēlētos palīdzēt, bet tāpēc, ka viņa uzvedību bija ļoti grūti izturēt ilgtermiņā – iespējams, trūka atbalsta sistēmas, neizturēja apkārtējo nosodošo attieksmi. Un tas nozīmē, ka bērns atkārtoti piedzīvoja vienu un to pašu – atstumšanu.»
Lūdzu, nodziedi šūpuļdziesmu!
Kāda ir parasta ikdiena Foršajā mājā? Katram bērnam ir sava istaba, kuru viņš pats drīkst iekārtot pēc savas skaistuma izpratnes.
Visi ceļas ap pusastoņiem, kopīgi pabrokasto un dodas uz aprūpes centra skoliņu, kurā ir Foršās mājas pedagogi un pedagogu asistenti, un katrs te var mācīties savā tempā. Pēc skolas ir dažādas nodarbības – Foršā māja atrodas skaistā vietā pie Gaujas, un pavisam netālu bērniem ir iespēja jāt ar zirgiem, divreiz nedēļā pie viņiem brauc džudo treneris, palaikam ir dažādas citas nodarbības, piemēram, rokassprādžu veidošana kopā ar audzinātājām, bērni iet pārgājienos, spēlē ķerenes vai futbolu. Bērniem ir svarīgi izkustēties un izlādēt spriedzi kustībā!
Taču paralēli šai it kā parastajai ikdienai notiek ļoti nopietns darbs ar bērna emocionālo regulāciju un attiecībām. «Audzinātājs vienlaikus ir gan cilvēks, kurš spēlē futbolu, gan cilvēks, kurš palīdz bērnam tikt galā ar dusmām, trauksmi vai apjukumu. Un mēs rūpīgi plānojam dienas ritmu, tā maiņas un pārejas starp aktivitātēm. Jo bērniem, kuri piedzīvojuši haosu, struktūra nav ierobežojums, bet drošība,» stāsta Sarmīte. «Mēs esam komanda – vairāki pieaugušie, kuri var cits citu nomainīt, atbalstīt un atgūt spēkus, un tas ļauj šo darbu darīt ilgtermiņā. Mūsu pakalpojuma būtība ir radīt vidi, kur pieaugušie spēj izturēt. Kur pieaugušais paliek arī tad, kad bērns atgrūž, un saglabā mieru un stabilitāti arī krīzes mirkļos. Bērnam svarīgākais ir piedzīvot, ka attiecības nepārtrūkst arī sarežģītos brīžos. Tikai tad sāk notikt pārmaiņas.
Ir bērni, kuri sākumā izvairās no kontakta, nevienam neuzticas. Bet tad, pēc nedēļām vai mēnešiem, pienāk brīdis, kad bērns pats nāk klāt, aicina savā istabā, vēlas dalīties ar to, kas dienā noticis, vai pat lūdz nodziedāt šūpuļdziesmu. Tas ir nozīmīgs brīdis. Bērni bieži pārbauda attiecības, atgrūž un izaicina pieaugušos, taču tieši tad rodas iespēja veidot īstu uzticēšanos. Situācijas mainās ātri, uzvirmo emocijas, ir vajadzīga pacietība un savaldīšanās.» Tāpēc komandā cits citu ļoti atbalsta, regulāri tiekas, pārrunā situācijas, analizē, meklē risinājumus un dalās pieredzē.
Iedvesma grūtas dienas vakarā
Sarmīte pati ieraudzīja sludinājumu un Foršās mājas komandai pievienojās 2024. gada vasarā. Bija jāatlasa personāls, jāatrod audzinātāji. Foršajai mājai atvēlētās agrākās bērnunama jauniešu mājas telpas bija jāiekārto, lai bērniem tur būtu gan droši, gan krāsaini un mājīgi. Centra ideju tā radītāji – nodibinājuma Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centrs vadītāja Aelita Ziemele un klīniskās daļas vadītājs Uldis Ābele – loloja jau daudzus gadus pirms tam. Bet 2024. gada augustā beidzot uzņēma pirmos bērnus.
Tagad Foršās mājas komanda atkal meklē jaunus sociālos audzinātājus. Audzinātāji nāk no dažādām jomām, jo Latvijā nav tādas izglītības, kas sagatavotu darbam tādā iestādē. Apmācības notiek uz vietas. Svarīgākais ir vēlme mācīties, saprast bērnus un būt gatavam darbam ar sevi. «Šis darbs prasa spēju strādāt ne tikai ar sirdi, bet arī ar prātu – domāt, analizēt un apzināti izvēlēties, kā rīkoties attiecībās ar bērnu. Pie mums bieži nāk cilvēki, kuri savā profesionālajā dzīvē jau kaut ko sasnieguši, bet kādā brīdī saprot, ka vēlas darīt kaut ko ar dziļāku jēgu. Šis darbs nav viegls, bet ir jēgpilns. Var teikt, ka tas ir apmaksāts misijas darbs. Kas iedvesmo mani pašu? Ir vakari, kad zinu – diena ir bijusi smaga, bijuši izaicinājumi, bērnu asas reakcijas un rupji vārdi. Un tad audzinātāji stāsta par bērniem. Viņi nestāsta to, cik bija grūti, bet ar siltumu, patiesu rūpību un lepnumu stāsta par mazām lietām un maziem sasniegumiem. Un ne tāpēc, ka viņiem šajā dienā nav bijis grūti, bet tāpēc, ka darbam bija jēga. Man tas ir ļoti iedvesmojoši – redzēt cilvēkus, kuri spēj palikt attiecībās arī tad, kad tas ir grūti.» Varbūt kādu no jums tas jau ir uzrunājis?
Varbūt arī tu gribi kļūt par Foršās mājas audzinātāju?
- Stundas likme 8,75 eiro bruto.
- Apmaksātas apmācības, supervīzijas, metodiskais atbalsts.
- Apdrošināšana, elastīgs grafiks, pilna vai nepilna slodze.
- Darba vieta: Inčukalna pagasts (Kārļzemnieki 7).
Ja jūti, ka šis darbs ir tavs, – piesakies! CV un pieteikumu sūti: [email protected].
Vairāk par darbu FOrMĀ: allazuatbalstacentrs.lv/formaforsamaja/esi-forma
