«Nekad nav par vēlu. Par vēlu ir tikai tad, kad viss ir beidzies.» Ar teologu Induli Paiču sarunājas Santa Anča

Jau ievadā minēju, ka žurnāls SANTA ir veiksmes stāsts. Mēs bieži citiem jubilejās vēlam veiksmi. Saki, no kā tā ir atkarīga?

Protams, vienmēr pastāv labvēlīgi ārēji apstākļi, bet otrs – cilvēkam ir jābūt gatavam pamanīt iespējas. Mistiskajā tradīcijā ir salīdzinājums, ka Dieva žēlastība ir kā lietus, bet, lai to savāktu, ir jāizveido trauks. Panākumus neviens neiedod rokās, sākums parasti ir saistīts ar bailēm, zināmu nedrošību, ar lielu darbu, kas ir jāiegulda. Cilvēkiem blakus visu laiku ir iespējas, bet veiksme ir kaut kam noticēt. Tā sākas ar brīdi, kad sev saki – es gribu tajā ieguldīties. Protams, dažiem veiksme būs publiski redzama, dažiem – kaut kas neliels, bet ar ko paši labi jutīsies. Veiksmei ir dažādas sejas, dažādi mērogi, bet tā ir harmonija starp iekšējo un ārējo procesu. Tas ir brīdis, kad nevis izmisīgi airē pretī straumei, bet esi kā sērfotājs, kurš vada dēli un vienlaikus izbauda procesu, jo vilnis pats tevi nes. Svarīgi ir saprast, ka panākumi rodas, kad vajadzība satiekas ar ārējiem apstākļiem.

Kā var atpazīt savu vilni?

Lai cik tas liktos dīvaini – esot labā kontaktā ar sevi. Atceramies, ka aicinājums ir tur, kur ir manas dziļākās ilgas. Primāri neskatīties, kur man būs nauda un slava: kad būsi gatavs darīt nejautājot, vai būs daudz panākumu, pastāv vislielākā iespēja tos gūt. Tam būs jāziedo milzīgs laiks, un to vari paveikt tikai tad, ja dari to, kas tevi interesē. Veiksme un panākumi atnāk, kad dodu cilvēkiem no sava dziļākā punkta, un tad arī viņos trāpu dziļi.

Mēs esam novērsuši to, kas nāvi paātrina, un izveidojuši vēl otru dzīvi, bet kā kultūra un civilizācija neesam tai gatavi. Tagad ir jāmācās, ar ko to aizpildīt.

Ja cilvēks vēlas būt veiksmīgs, vai viņš apzinās, ka veiksmei ir arī sava cena?

Cena ir un reizēm ļoti augsta – to tikai cilvēks pats zina. Tas ir mīts – ja tu atradīsi savu aicinājumu, tad palēkdamies iesi uz darbu katru dienu. Katram darbam ir garoza, un jāsaprot – ja darīsi tik, cik arī citi ir gatavi darīt, visticamāk, nekur priekšā nevarēsi būt. Ļoti retos gadījumos cilvēks var būt veiksmīgs visās dzīves sfērās.