⚠️ Tikai 2 dienas – SANTA+ par 1 €! ⚠️ 
Rīga +9°C 
Konsultē Ginta Kamzole, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra kardioloģe, titula IEVAS Veselības atsaucīgākais konsultants 2020 ieguvēja.
Reizēm der arī šantāža
Kad šogad pavasarī pēc Medicīnas gada balvas svinīgā pasākuma vestibilā vienam foto noķēru Stradiņa slimnīcas kardiologu asociēto profesoru Kārli Trušinski, kuram pirms brīža biju pasniegusi balvu IEVAS Veselības atsaucīgākais konsultants 2025, tiku veikli iedzīta stūrī – nu tā, ka vairs nav kur sprukt! Proti, profesors atklātā tekstā puspajokam, bet vispār gana nopietni sacīja: nākamreiz intervijai piekritīšot tikai tad, ja iepriekš būšu nedēļu mērījusi savu asinsspiedienu un pulsu un atrādīšu viņam rezultātus. Kāpēc šāda šantāža?! Jo mirkli pirms tam viņš tiešā tekstā pavaicāja, kāds man ir asinsspiediens, bet es saminstinājos un nespēju uzreiz konkrēti atbildēt. Mēģināju gan izlocīties, ka holesterīns man ir normāls, pat ļoti labs (dzeru zāles) un šo ciparu varu nosaukt, taču asinsspiediens… Ja godīgi, to kādu laiciņu tiešām nebiju mērījusi. Kopš jaunības esmu zemā asinsspiediena cilvēks un acīmredzot tāpēc par to nekad neesmu īpaši stresojusi. Pirms gadiem pieciem asinsspiediens drusku paaugstinājās, bet, kad atvadījos no 14 liekajiem kilogramiem, arī tas par desmit iedaļām nokritās. Ģimenes ārste nopriecājās un teica, ka pagaidām varu iztikt bez zālēm. Tā arī dzīvoju. Līdz brīdim, kad profesors Kārlis Trušinskis pajautāja: kāds ir jūsu asinsspiediens?
To pašu man gribas tagad jautāt tev – vai zini, kāds ir tavs asinsspiediens? Vai zini, kāpēc tas ir ļoti, ļoti svarīgi?
24 % sieviešu Latvijā ir paaugstināts asinsspiediens.
Avots: Latvijas populācijas šķērsgriezuma pētījums.
Pēc 50 – spiediens uz augšu
Tā tas notiek gandrīz visām – arī tām, kurām agrāk asinsspiediens bijis zems. Kāpēc?
Pirmkārt, to nosaka mūsu asinsvadu stāvoklis – gribi to vai ne, laika gaitā asinsvados veidojas aterosklerotiskas izmaiņas, tie, kā tautā saka, aizkaļķojas, kļūst mazāk elastīgi, stīvāki, pieaug pretestība. Līdz ar to, lai asinis aizplūstu pa visu organismu, sirdij tās jāpumpē ar lielāku spēku, un tātad arī asinsspiediens paaugstinās. Augšējais jeb sistoliskais rādītājs atspoguļo, ar kādu spēku sirds no kreisā kambara izgrūž asinis organisma asinsritē katrā saraušanās brīdī, bet apakšējais jeb diastoliskais – brīdī, kad sirds atslābst. Proti, diastoliskais asinsspiediens atspoguļo asinsvadu pretestību sistoliskajam asinsspiedienam – cik stipri asinsvadi tiek iestiepti, saņemot izsviesto asiņu daudzumu, un kā tie veicina to, lai asinis tecētu uz priekšu. Šo spiedienu uztur artēriju sieniņu elastīgums.
Otrkārt, arī hronisks stress, ilgstoši pārdzīvojumi var būt viens no hipertensiju veicinošiem faktoriem. Artēriju sieniņās atrodas receptori – smalki nervu šķiedru gali –, kas reaģē uz vismazākajām asinsspiediena un asinsvadu tilpuma pārmaiņām. Pa nerviem šī informācija tiek novadīta tālāk uz asinsrites centru galvas smadzeņu stumbrā. Tur tā tiek apstrādāta, saskaņota ar informāciju no citām ķermeņa daļām, un uz to tiek dota atbilstoša atbilde, ierosināta nepieciešamā regulācija. Šī pielāgošanās notiek ar veģetatīvās nervu sistēmas un dažādu iekšējās sekrēcijas dziedzeru starpniecību. Viena veģetatīvās nervu sistēmas daļa – tā dēvētā parasimpātiskā nervu sistēma – panāk artēriju paplašināšanos, sirdsdarbības palēnināšanos, pazemina asinsspiedienu. Otra – simpātiskā nervu sistēma – sašaurina asinsvadus, paaugstina asinsspiedienu. Abas sistēmas veselam, jaunam cilvēkam darbojas līdzsvarā, viena otru papildinot un mazliet kompensējot. Savukārt tad,
kad mums draud briesmas – ja tūlīt, tūlīt būs jācīnās vai jābēg, vai ātri jāpieņem lēmums –,
organisms mūs tam sagatavo, uzreiz aktivizējas simpātiskā nervu sistēma, tāpēc pieaug gan asinsspiediens (pat par vairākām desmitdaļām), gan sirdsdarbības frekvence. Tas saistīts ar kateholamīnu līmeņa paaugstināšanos un kortizola izdali – tie ir hormoni, kas paaugstina asinsspiedienu. Šādas īslaicīgas stresa situācijas mūs mobilizē, jo organisma reakcijas ir vērstas uz to, lai palīdzētu tās sekmīgi pārvarēt, bet ilgstošs stress veicina regulatoro sistēmu darbības traucējumus – ar laiku tajās notiek izmaiņas un spiediens paaugstinās, tomēr tas notiek pakāpeniski, bez jūtamām pārmaiņām. Daudzas sievietes pat nepamana, ka viņām asinsspiediens jau pārkāpis 140/90 mmHg robežai. Proti, arteriālā hipertensija ir ļoti mānīga – attīstās nemanāmi, vairāku gadu laikā. Tu pierodi pie sava augstā asinsspiediena un pie ārsta nevērsies.
> bojā sirdi;
> bojā nieres;
> bojā asinsvadus;
> bojā acis.
Par aktuālajiem skaitļiem
«Ideālajā variantā, ja raugāmies pēc jaunajām Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijām, par nepaaugstinātu asinsspiedienu tagad uzskatāms tāds, kurš ir mazāks par 120/70 mmHg, savukārt 120–139/70–89 mmHg jau uzskatāms par paaugstinātu asinsspiedienu. Šajā posmā jau ir palielināts sirds un asinsvadu slimību risks un jāsāk aktīvas dzīvesveida pārmaiņas,» uzsver kardioloģe Ginta Kamzola. «Jā, pamatojoties uz pētījumiem, definētie normāla asinsspiediena skaitļi laika gaitā kļūst arvien zemāki… Savukārt asinsspiediens, kas lielāks par 140/90 mmHg, ir jau pārliecinoša arteriāla hipertensija, kad bez medikamentiem parasti tomēr nevar iztikt. Katrā ziņā, ja asinsspiediens ir virs 150/95 mmHg, tad noteikti jāsāk ārstēties ar zālēm.»
Ir arī uzskats, ka
sievietēm hipertensijas risks palielinās, iestājoties menopauzei.
«Jā un nē,» saka Ginta Kamzola. «Vienkārši tad, kad ir menopauze un sievietei organismā ir mazāk estrogēnu, ateroskleroze, kas jau sen ir sākusies un kuru vajadzēja bremzēt jau vakar, norit mazliet straujāk. Tas arī viss. Ja visi riska faktori ir koriģēti, aterosklerozes process ir diezgan lēns un mierīgs, un tad asinsspiediens var arī nepaaugstināties.»
Kā tikt pie skaidrības?
Protams, diagnozi arteriālā hipertensija nevar un nedrīkst noteikt pēc viena mērījuma. Tas nebūtu objektīvi. Tāpēc prātīgākais, ko var darīt, ir pāris nedēļu regulāri katru dienu noteiktā laikā izmērīt sev asinsspiedienu – miera stāvoklī un abām rokām. Rādījumi jāpieraksta. Šāda paškontrole gan pašai, gan ārstam palīdzēs izdarīt secinājumus.
«Dažkārt, aplūkojot asinsspiediena dinamiku, lai novērtētu reālo situāciju, iesaku arī diennakts asinsspiediena monitorēšanu, kas ļauj izsecināt, kādos brīžos viens vai otrs spiediens paaugstinās, kā tas uzvedas miera stāvoklī un naktī,» piebilst daktere Kamzola. «Nereti gadās, ka spiediens paaugstinās uz kādu notikumu un emociju fona, bet naktī ir tā dēvētā fizioloģiskā bedre, kad organisms atpūšas un spiediens normalizējas. Taču, ja tas ir paaugstināts arī naktī, uzreiz kļūst skaidrs, ka nāksies ņemt talkā medikamentus, lai spiedienu normalizētu. Ja asinsspiedienam – sistoliskajam vai diastoliskajam – ir nosliece paaugstināties, būtu labi veikt arī ehokardiogrāfiju jeb sirds izmeklēšanu ar ultraskaņu. Tas ļauj izvērtēt, vai sirsniņa paaugstināta asinsspiediena ietekmē nav jau cietusi. Par to parasti liecina paplašināts priekškambaris, sabiezinātas kambaru sieniņas.»
Bīstams sabiedrotais
Paaugstināts asinsspiediens ir pat ļoti bīstams, jo bojā artēriju sieniņas gan sirdī, gan galvas smadzenēs. «Ja šajās artērijās ir arī holesterīna izgulsnējumi – tā dēvētās pangas –, augsta asinsspiediena rezultātā ir lielāka iespēja, ka kāda no tām var plīst, izraisot insultu vai infarktu,» uzsver kardioloģe. «Kad ir hipertensija, sirds muskulis pārpūles dēļ kļūst biezāks un nespēj efektīvi sūknēt asinis, kas
vēlāk var progresēt līdz sirds mazspējai, ir elpas trūkums, tūska…
Ja runājam par sirds mazspējas attīstību, par infarkta, par insulta risku, noteikti ieguvējas būs sievietes, kurām asinsspiediena rādītāji turēsies ap 120–125/70–75 mmHg, nevis, piemēram, 135/85 mmHg. Jāņem vērā arī tas, ka sievietēm simpātiskās nervu sistēmas ietekmē pirmie parasti cieš mazie asinsvadi – gan tie, kas baro sirdi, gan tie, kas baro citus orgānus: nieres, smadzenes, aknas. Vissliktākais, ka tieši mazo asinsvadu problēmu dēļ var rasties attiecīgā orgāna fibroze. Proti, tur, kur funkcionālas šūnas gājušas bojā, ieaug saistaudi un orgāna funkcija samazinās. Piemēram, nierēs par sīko asinsvadu sākumbojājumu liecina mikroalbuminūrija, kad gan paaugstināta cukura, gan asinsspiediena, gan citu iemeslu dēļurīnā parādās mazas olbaltumu daļiņas. Paaugstināta asinsspiediena ietekmē tiek bojāti acs tīklenes sīkie asinsvadi, kas var novest pie redzes pasliktināšanās.»
Arī demences attīstībā paaugstinātam asinsspiedienam ir nozīmīga loma. Pētījumos pierādīts, ka pat tikai nedaudz paaugstināts asinsspiediens 10–15 gadu laikā pasliktina kognitīvās jeb galvas smadzeņu funkcijas: spēju atcerēties, ātri uztvert informāciju, to atkārtot, reaģēt. Tas nozīmē, ka mums faktiski visu mūžu nepieciešams optimāls asinsspiediens – ap 120/70 mmHg.
PIRMIE SOĻI, kā samazināt asinsspiedienu
- Ja asinsspiediens ir tikai nedaudz paaugstināts un nav citu infarkta un insulta riska faktoru, vienkārši jāievieš izmaiņas savā dzīvesveidā. Ēd veselīgi, dzer ūdeni, pietiekami daudz kusties, pienācīgi izgulies un centies samazināt stresu. Mēģini savu asinsspiedienu šādi koriģēt trīs mēnešus.
- Ja ir palielināts ķermeņa masas indekss (virssvars vai aptaukošanās), noteikti pacenties atbrīvoties no liekajiem kilogramiem. Pētījumos pierādīts: 10 zaudēti kilogrami sistolisko asinsspiedienu pazemina par 6 mmHg un diastolisko par 4,6 mmHg.
- Samazini sāls lietošanu (ne vairāk kā 4–5 grami diennaktī), jo arī sāls veicina asinsspiediena paaugstināšanos. Bet, ja parēķina – 100 gramu maizes jau satur pat vienu gramu sāls… Visvairāk sāls slēpjas kūpinājumos, desās, zivju pirkstiņos.
- Maini paradumus pret veselīgiem un paralēli vēro, vai asinsspiediena rādītāji trīs mēnešu laikā samazinās. Ja jā – super, mērķis sasniegts, un tādā garā turpini!
- Ja paradumu maiņa nav devusi rezultātus un asinsspiediens joprojām ir augsts, kā arī pastāv vēl citi sirds un asinsvadu slimību riska faktori, tad līdztekus korekcijām dzīvesveidā būs jāsāk lietot asinsspiedienu samazinošas zāles. Ārstu rīcībā ir sešas zāļu pamatgrupas. To, kuras zāles un kādās devās vajadzīgas, viņi izvērtē gan pēc tā, cik augsts ir asinsspiediens, gan pēc blakus slimībām un citām niansēm. Būtu labi augsto asinsspiedienu samazināt pakāpeniski, jo pārāk straujas asinsspiediena izmaiņas arī nav labas, taču ģimenes ārsti šo niansi lieliski zina. Visbiežāk, lai samazinātu blakņu iespējamību, sāk ar kombinētiem medikamentiem – tie satur divu zāļu grupu zāles mazākās devās. Turklāt tie ir efektīvāki par monopreparātiem un arī vienkāršāk lietojami, jo jāatceras iedzert tikai vienu tabletīti, nevis vairākas dažādas. Bez tām noteikti nevar iztikt, ja asinsspiediens ir virs 160/100 mmHg, kā arī tad, ja tas joprojām ir virs 140/90 mmHg.
Pēc jaunākajām Eiropas kardiologu vadlīnijām ārstēšanas mērķis tagad ir sasniegt un uzturēt augšējo asinsspiedienu 120–129 mmHg robežās. Vajadzīga pacietība! Jo bieži vien, sākot lietot zāles, pašsajūta pasliktinās. Proti, cilvēks pieradis pie sava augstā spiediena, un, kamēr organisms adaptējas pie normāla asinsspiediena, viņš kādu nedēļu jūtas slikti. Bet tas ir vienkārši jāiztur – nākotnes vārdā, savas veselības vārdā.
DIVI BŪTISKI JAUTĀJUMI
1. Vai asinsspiedienu pazeminošās zāles būs jālieto visu mūžu?
Hipertensija nav gripa – padzer zāles nedēļu, spiediens normalizējas, un pēc tam medikaments vairs nav jālieto. Apmēram 90–95 procentos gadījumu ir primāra arteriālā hipertensija. Savukārt 5–10 procentos gadījumu ir tā dēvētā sekundārā hipertensija, kurai pamatā ir kāda cita kaite. Piemēram, spiedienu var paaugstināt vairogdziedzera problēmas, virsnieru patoloģijas, nieru slimības. Šajā gadījumā novērš cēloni, piemēram, izgriež no virsnieres veidojumu, un hipertensijas vairs nav.
Savukārt primārajai arteriālajai hipertensijai ir tik daudz dažādu cēloņu, ka tā jāuzskata par hronisku ilgstošu slimību. Protams, tai – kā jebkurai hroniskai kaitei – var būt paasinājumi un tā var būt arī mazāk izteikta, bet, ja šī slimība tev jau ir, tā nekur nepazudīs. Tad pats galvenais ir pašdisciplīna, lai zāles lietotu regulāri noteiktos laikos, noteiktās devās, – tad hipertensiju izdodas ielikt rāmjos.
Bet zāles parasti jālieto visu mūžu. Jautājums var būt par devām, tās gan ar laiku iespējams mazināt. Tikpat iespējams, ka būs jāpamaina preparāts. Bet atteikties no zālēm vispār? Diezin vai. Pat ja asinsspiediens ir ideāls, kaut vai ļoti mazā devā, bet zāles jāturpina lietot – lai asinsspiediens rikošetā neskrietu uz augšu!
2. Ja kopš jaunības ir zems asinsspiediens, kāds spiediens jau uzskatāms par paaugstinātu?
Optimālais asinsspiediens ir un paliek zem 120/70 mmHg – gan tad, ja tas iepriekš vienmēr bijis zems, gan tad, ja bijis paaugstināts un tiek lietotas asinsspiedienu pazeminošas zāles.
Par zemu asinsspiedienu kardiologi uzskatām tādu, kas ir zem 90/60 mmHg, taču izšķirīgais, kad tas patiešām atzīstams par zemu, ir pašsajūta. Ja ar asinsspiedienu 90/60 mmHg tu jūties lieliski – nav nespēka, galva nereibst –, tad to var droši uzskatīt par normālu. Dažām asinsspiediens mēdz būt vēl zemāks – 88/60 mmHg vai 85/55 mmHg, bet, ja sieviete ir aktīva, emocionāli stabila un nav nekādu veselības traucējumu, ja visas analīzes labas – asinsrite nodrošina labu skābekļa apgādi –, tad šāds spiediens ir viņas individuālā fizioloģiskā norma. Konkrētajam cilvēkam šis asinsspiediens ir labs vai vismaz pieņemams.
Projektu Tu esi SEV svarīga finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild Žurnāls Santa.
