Vai tu dzimumzīmes jau pārbaudīji?

Konsultēja dermatoloģe, VC4 Dermatoloģijas klīnikas metodiskā vadītāja Jūlija Deksne

Ādas vēzis ir Latvijas iedzīvotājiem visbiežāk konstatētais audzēju veids, savukārt melanoma – visbīstamākā, ar augstākajiem mirstības rādītājiem. Vidēji ik gadu Latvijā atklāj ap 200 jaunu melanomas gadījumu.

Melanoma ir ādas audzējs, kas attīstās no melanocītiem – šūnām, kas atrodas mūsu ādas virskārtā – epidermā – un ir nepieciešamas pigmenta ražošanai. Pigments savukārt ir ādas dabiskais aizsargs: tiklīdz sevi pakļaujam ultravioletā starojuma kairinājumam, organisms ieslēdz atbildes reakciju – pigmenta sintēzi, kas starojumu absorbē un mazina tā kaitīgumu. Tomēr jāapzinās, ka mūsu ķermeņa kompensācijas mehānismi nav neizsmeļami, – uzkrājot ultravioleto starojumu, kādā brīdī tas vairs nespēj tikt galā ar kaitējumu, un diemžēl var attīstīties ļaundabīgas ādas slimības.

Kā sevi pasargāt?

Dermatologi ir vienisprātis, ka sauļošanās nemēdz būt veselīga. «No atmosfēras mēs saņemam saules starojumu: UVA un UVB spektrus. Pirmie iekļūst ādā līdz pat dermai, pārvarot ādas virskārtu – epidermas slāni. UVA stari paātrina ādas novecošanas procesus, jo izraisa kolagēno šķiedru degradāciju un oksidatīvo stresu, kas savukārt provocē gēnu mutācijas. Savukārt UVB starojums, lai gan nonāk vien līdz epidermai, ir kancerogēns pats par sevi un tieši izraisa mutācijas genomā. Bīstami ir abi,» uzsver dermatoloģe Jūlija Deksne.

Bieži dzirdētais arguments, ka saule ir labākais D vit­amīna avots, neiztur kritiku, jo, lai ādā provocētu D vit­amīna sintēzi, pietiek laukā pavadīt 15 minūtes, ja vien ir atsegtas rokas un kājas. Savukārt pārmērīga sauļošanās izraisa pretēju efektu. «Bieži pēc vasaras cilvēki, kas ir daudz sauļojušies, domā, ka viņu D vit­amīna līmenis asinīs būs ideāls, taču realitāte ir cita: ja āda pārmēru daudz uzņemta ultravioletā starojuma dēļ tiek bojāta vai ir iegūts stiprs iedegums, D vit­amīna sintēze nenotiek,» skaidro Jūlija Deksne. Tāpēc mūsu platuma grādos tas pārsvarā jāuzņem papildus visu gadu.

Rūpējoties par ādas veselību, gada siltajos mēnešos, atrodoties saulē, ir jāizmanto aizsargkrēmi. Tos var nelietot, ja saulē pavadi vien 15 minūtes un laika ziņas vēsta, ka ultravioletās radiācijas indekss nepārsniedz 2. Ja indekss ir augstāks, uz atklātajām ķermeņa daļām un sejas jāklāj saules aizsargkrēms. Starp citu, tas jāklāj arī uz ķermeņa, ja tiek nēsāts izteikti plāns, puscaurspīdīgs apģērbs.

Tā kā Latvijas iedzīvotāji visvairāk pieder pie 2. un 3. fototipa, vasarā būtu jālieto aizsargkrēms ar SPF 50, bet ne mazāk par SPF 30. Ņem vērā: ja tavs kopšanas krēms satur SPF 15 un pa virsu klāj arī aizsargkrēmu ar SPF 30, aizsardzība pret ultravioleto starojumu būs 30, nevis 45. Vēl jāzina, ka šis līdzeklis jāatjauno ik pēc divām stundām.

Izšķir ķīmiskos un fizikālos filtrus – ultravioleto starojumu bloķē abi (uz iepakojuma jābūt norādēm, ka līdzeklis aizsargā gan pret UVB, gan UVA staru spektru). Pirmie vispirms iesūcas ādā un sāk iedarboties tikai pēc 20 minūtēm, sākumā ultravioleto starojumu absorbējot un tad izkliedējot. Savukārt fizikālie filtri iedarbojas uzreiz, tiklīdz uzklāti. Tie veido tādu kā plēvīti, kas atstaro saules starus, vienlaikus neļaujot ķermenim pārkarst. Fizikālos filtrus pārsvarā izmanto maziem bērniem, pieaugušajiem parasti tie nepatīk, jo, uzklāti uz ādas, rada ķēpīgu sajūtu.

Pie ārsta – reizi gadā

Agrāk pastāvēja uzskats, ka pie dermatologa uz apskati jādodas, kad uz ādas parādījies kāds jauns veidojums vai dzimumzīme kļuvusi asimetriska, neregulāras formas, izaugusi lielāka par 6 mm vai mainījusi krāsu. Pašlaik ārsti iesaka citu stratēģiju – jā, tiklīdz tiek pamanītas kādas ādas izmaiņas, ir jāvēršas pie speciālista nekavējoties, taču arī tad, ja sūdzību nav, profilaktiski dermatologs ir jāapmeklē reizi gadā. Tas tāpēc, ka melanoma agrīnā stadijā ar neapbruņotu aci ir grūti atšķirama no parastas dzimumzīmes. «Arī situācijās, kad pacients atnāk uz pārbaudi, izsakot bažas par konkrētu dzimumzīmi vai ādas veidojumu, mēs apskatām visu ķermeni. Jo nereti mēdz būt tā, ka plankumiņš, kas aug un maina krāsu, izrādās labdabīgs, bet kāds cits, kas nav pievērsis pacienta uzmanību, ir ļaundabīgs,» stāsta Jūlija Deksne. Daktere arī atgādina – tiklīdz uz ādas pamanīts kāds aizdomīgs veidojums, nekavējoties jāvēršas pie ārsta, jo pastāv arī agresīvas audzēju formas, kas pat pāris mēnešu laikā kļūst par nopietnu problēmu.

Ja uz ādas nav saskatāmi jauni veidojumi, vislabākais laiks ikgadējai pārbaudei ir rudens un ziemas sezona, kad cilvēks vismaz mēnesi nav pavadījis saulē. Vislabāk dzimumzīmju struktūru var izvērtēt, kad zudušas fizioloģiskās izmaiņas dzimumzīmēs, kas saistītas ar ultravioletā starojuma ietekmi.

Kā notiek pārbaude?

Mūsdienu diagnostikas metodes ļauj aplūkot ādas veidojumus lielā palielinājumā, ļaundabīgos atklājot arvien agrīnākā stadijā. Veselības centrā 4 dermatologi strādā ar digitālo dermatoskopu FotoFinder, kas, izmantojot īpašas fotokameras, optiku, programmatūras un precīzas zinātniskās analīzes sistēmas, kā arī mākslīgo intelektu, ļauj noteikt ādas ļaundabīgos veidojumus jau pie pirmajām niecīgajām izmaiņām.

Apskatē ārsts veic visa ķermeņa dermatoskopiju, izveidojot ādas pasi, kas ietver visu veidojumu precīzu dokumentāciju – informāciju par sejas, ķermeņa, kā arī plaukstu un pēdu ādas stāvokli. Tā tiek rūpīgi izanalizēta un saglabāta. Nākamajā apskatē, pievienojot jaunos attēlus, iegūtie rezultāti tiek salīdzināti un precīzi identificēti jauni vai izmainīti ādas veidojumi, uzrādot to izmēra, formas, krāsas un blīvuma izmaiņas, – šādi tiek atklātas pavisam nelielas izmaiņas.

Ja gadās saslimt

Ja melanomu atklāj tās sākotnējā stadijā, nereti pietiek ar operāciju. Pēc melanomas izgriešanas pacientam jābūt vērīgam pirmos piecus gadus, jo daļai saslimšana atkārtojas.

Ja melanoma ir ielaista un parādījušās metastāzes, ārsts nozīmē pārbaudi uz BRAF un citu gēnu mutācijām. Ja tā apstiprinās, tālāk tiek noteikta mērķterapija – pacientam jālieto medikamenti, kas vērsti tieši uz tām vēža šūnām, kurās ir izmainīts gēns. Mērķterapijas zāles, ko sauc par BRAF un MEK inhibitoriem, bloķē vēža šūnu augšanu, vienlaikus ierobežojot veselo šūnu bojājumus. Citos gadījumos lieto imūnterapiju, kas cīņā ar vēzi stimulē organisma dabisko aizsardzības sistēmu. Taču jāņem vērā: ja saslimšana ir ielaista un melanoma jau ir attīstījusies un metastazējusies, tā nereti slikti pakļaujas ārstēšanai. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi jebkuras ādas izmaiņas neatstāt bez ievērības, lai saslimšanu atklātu laikus.

Riska grupas

Īpaša uzmanība ādas veselībai jāpievērš cilvēkiem, kuri epizodiski guvuši stiprus saules apdegumus, īpaši, ja tas noticis līdz 20 gadu vecumam. Tas nozīmē, ka viņiem ir lielāka iespēja dzīves gaitā ātrāk uzkrāt kumulatīvā starojuma devu, ar kuru organisms var netikt galā.

Augstāki melanomas rašanās riski ir arī cilvēkiem ar īpaši gaišu ādu un tiem, kam viss ķermenis ir kā nosēts ar dzimumzīmēm. Parasti šo veidojumu ir daudz un tie ir daudzveidīgi – lieli, mazi, tumši, gaiši, piepacelti, plakani –, un cilvēkam ir grūti pamanīt, vai kādā no tiem nav sākušās kādas pārmaiņas.

SADARBĪBĀ AR