Pirms 20 gadiem muižas komplekss bija pamests un ļoti sliktā stāvoklī. Šo vērienīgo kultūras mantojumu jau 20 gadus ar lielām pūlēm, darbu un mīlestību atjauno muižas saimnieks ar savu komandu. Komplekss nu jau 5 gadus ir publiski pieejams un tajā atrodas restorāns, viesnīca, SPA, semināru un jogas zāle, vairākas svinību vietas, parks, muzejs, zirgi, peldvietas un daudz kas cits!
Nurmuižas pils (vācu: Nurmhusen) ir bijusī Livonijas ordeņa vasaļa pils Laucienē, Talsu novadā, kas celta 16.gadsimta otrajā pusē. Līdz 1920.gada zemes reformai pils piederēja
Firksu dzimtai, kas bija viena no bagātākajām visā Kurzemē.
Firksi bija uzticami Kurzemes hercogu atbalstītāji un viņi ieņēma augstus amatus hercogistes militārajā hierarhijā, tāpēc tika atbilstoši atalgoti. Viens no Firksiem bijis hercoga Jēkaba sūtnis Francijas karaļa galmā. Pēdējais vācu muižnieks, kurš Nurmuižā samniekoja, bija Otto Firkss. Viņa iniciāļi sakrīt ar tagadējā saimnieka Oļega Fiļa iniciāļiem, ko bija ievērojuši tagad muižas atjaunošanas darbos iesaistītie strādnieki un viņi iesāka tradīciju, uz katras atjaunotās ēkas iegravēt “OF” iniciāļus.
Pēdējo nopietnu remontu pils bija piedzīvojusi pirms vairāk nekā 100 gadiem, pēc tam viss lēnām brucis un gājis bojā. Divdesmitajos un trīsdesmitajos gados, kad muižnieki pili jau zaudējuši, tajā atradās kultūras nams, tad kara laikā armijas hospitālis, pēc tam ēku kompleksu savā ziņā pārņēma kolhozs, kas nebija pats gādīgākais saimnieks. Pils galvenajā ēkā atradās kolhoza kantoris, kas savā ziņā bija labi, jo vismaz bija salabots jumts un celtne pavisam neaizgāja bojā. Pārējām celtnēm paveicās mazāk: daļu laika gaitā vienkārši nojauca.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas kolhozs izjuka, bet pilij uzradās mantinieki, kuri 1993.gadā atjaunojuši savas īpašumtiesības. Taču mantiniekiem nebija līdzekļu, lai uzturētu un atjaunotu muižu un tas turpināja iet postā.
Nurmuižas komplekss aizņem aptuveni 80 hektāru, kur saskaņā ar vēsturisko izziņu izvietotas 33 dažādas ēkas un būves – pati Nurmuižas pils jeb kungu māja, krogs, kūtis un staļļi, ratnīca, kalpu māja, vārtu tornis, dārznieka māja, oranžērija, smēde un daudzas citas.
2005.gadā muižu iegādājās bijušais baņķieris, uzņēmējs Oļegs Fiļs. Pēc muižas iegādes, jau gandrīz 20 gadus notiek nemitīgas muižas pārvērtības – apjomīga izpēte, konservācija un renovācija, rūpīgi saglabājot esošo, atjaunojot zudušo un iedvešot jaunu dzīvību vēl šī gadsimta sākumā krūmos ieaugušajās būvju atliekās.
Pēc muižas iegādes, pirmos piecus gadus notika tīrīšanas, pētīšanas un konservācijas darbi. Tad sāka pakāpeniski visu atjaunot un renovēt.
Izpētē konstatēts, ka Nurmuižas kungu māja būvēta kā nocietināta pils – sienā tagadējās ieejas vietā bijuši milzīgi iebraucamie vārti uz iekšējo pagalmu. Vēlāk vārti aizmūrēti. Pils iekštelpās redzama Bokslafa (vecbaltiešu arhitekts) rekonstrukcija ar 20.gadsimta sākuma jūgendstila pieskaņu, neoklasicisma interjera paraugiem un 32 kamīniem.
Pilī līdzās Bokslafa tapetēm un jūgendstila sienu dekoriem sastopami gan 19.gadsimta trīsdesmito gadu ampīra stila gleznojumi, gan citos laikos tapuši pārgleznojumi.
Vēsturiskajā kroga ēkā kopš 2020.gada maija ir atvērts Nurmuižas restorāns – pirmais publiski pieejamais objekts muižas kompleksā. Kroga ēkā sovhoza laikā bija garāžas un traktoru remontdarbnīcas un renovācijas gaitā tika norakts aptuveni pusotru metru dziļš tehnoloģiskais uzslāņojums.
Objekts ar iespaidīgu izmēru jeb 700 kvadrātmetriem ir kādreizējā govju kūts, kas pēc pilnas renovācijas ir kļuvusi par vienu no pieprasītājām svinību un koncertu vietām.
Uz vēsturiskajiem pamatiem atjaunota pils oranžērija un vīnogu dārzs, savukārt restaurētajā vēsturiski kalpu mājā, vēlāk – doktorātā, ir labiekārtota viesnīca ar divdesmit diviem numuriem.
Muižā galvenokārt strādā Laucienes meistari, velkot paralēles ar fon Firksu laikiem, kad baroni bijuši saimnieciskās dzīves veidotāji un galvenie darba devēji gan pagastā, gan daudz plašākā apkaimē. Visas amatnieku tradīcijas, kas liktas lietā Nurmuižas atjaunošanā, nāk no šejienes, tās ir unikālas un neatkārtojamas.
Tā kā muižas saimnieks ir arī liels vīna cienītājs, kompleksā ir arī sava vīnogu audzētava. Daļa vīnogu aug vēsturiskajā oranžērijā un daļa – brīvā dabā jeb ar mūra sienām nocietinātā teritorijā, kur vīnogas tiek pasargātas no vēja un sala. Mūra sienas rada unikālu mikroklimatu. Nurmuižā aug Latvijas un padomju laiku vīnogu šķirnes, kā arī ir iestādītas tādas vīnogu šķirnes no Francijas kā Pinot Noir un Chardonney. Vīnogu audzēšana prasa lielus ieguldījumus un laiku.
Atdzimšanu piedzīvojis arī Nurmuižas gleznainais parks. Teritorijas labiekārtošana veikta arheoloģiskā uzraudzībā, jo pils kompleksa veidošanās saistāma ar Livonijas ordeņa laiku. Parka plānošanā tika pieaicināta Ilze Māra Janelis – vienīgā Latvijas muižu dārzu un parku vēstures pētniece un ainavu arhitekte. Dokumentos parks jeb baroka dārzs, pirmo reizi fiksēts 19.gadsimta sākumā vienā no apjomīgākajiem Latvijas un Igaunijas viduslaiku piļu skatu un plānu krājumiem – tā sauktajā Pauluči albumā.
Vairāk informācijas: www.nurmuiza.lv
Aktuālie īpašie piedāvājumi ar nakšņošanu un SPA.