Dzintara Tilaka ikdiena rit Latvijas Radio, kurš viņš veido teātra repertuāru. Kad top jauni radio dramatizējumi, viņa uzdevums ir izveidot radošo komandu, kas pie tā strādās. Sarunā ar žurnālu IEVAS STĀSTI rakstnieks atzina – radio iestudējumi vairs nav tādi, kā senāk: «Daudzi darbi ir tādi nopietni, daudzējādā ziņā pat smagnēji. Nav vairs viencēlienu, kas bija populāri 60. un 70. gados. Šodien iestudējumi ir trīs, piecās un – pasarg’ Dievs – septiņās un pat piecpadsmit daļās. To pat vienā nedēļā nav iespējams noklausīties.» Tāpēc arī Tilaks pats ik pa laikam pa kādam viencēlienam uzraksta.
«Cilvēkiem tiešām reizēm pietrūkst viegluma,
viņi vēlas atslēgties pēc problēmām darbā un no tā, kas notiek mūsu valstī un pasaulē. Smaguma jau tā visiem pietiek…» novērojis viņš.
«Jāteic, ka pēdējā laikā esmu mazliet vīlies teātrī kā tādā, kādās trīs izrādēs pēc pirmā cēliena esmu gājis prom tāpēc, ka es vienkārši vairs nevaru. Ja skatoties negūstu neko radošu, ja neatpūšos, jo man spiež uz nerviem… Bet varbūt tāds ir mērķis? Varbūt vienkārši esmu par vecu, lai to saprastu,» spriež Tilaks.





































































































































































