Jānis Dimants: «Ienaidnieki ir bijuši, kā nu bez tiem. Bet es ne uz vienu neturu ļaunu prātu»

«Pēc Atmodas, jau mūsu laikos, Ilze Nagla, kas tagad ir korespondente Briselē, uz pusgadu vai gadu bija aizsūtīta uz kursiem ārzemēs. Atbrauca gudra un izglītota un kļuva par producenti, Panorāmas vadītāju. Pirmajā dienā jaunajā amatā viņa noteica: «Sākot no šī vakara, jūs visi beigsiet katru sižetu, nosaucot savu vārdu.» Tagad tā iegājies un šķiet pats par sevi saprotams, bet toreiz likās kaut kā neērti, nepierasti, gandrīz kā lielīšanās. Visi izgāja, pasmīnēja, bet es, lai gan biju tikai ierindas lauku korespondents, vēl spirinājos: «Ilze, nu kam to vajag?» Viņa: «Es teicu, ka tā būs!» Es vēl: «Ilzīt, bet es tā nerakstīšu!» Viņa: «Nu tad jūsu sižetu šodien nerādīs.» Lieta kļuva pavisam nopietna. Glābdamies ieliku savu izdomu, uztaisīju sižetam kolosālu nobeigumu, un tad lai izskan tas: «Jānis Dimants, Panorāma.» Vienu vakaru esmu uztaisījis spilgti. Otrā dienā atkal jātaisa. Trešajā dienā tas pats. Ceturtajā liftā vai koridorā satieku Ināru Makārovu: «Jāni, cik ilgi tevis tam pietiks? Katru vakaru taisīt sižetus ar tādām izskaņām…» Biju sevi iejūdzis un vairs netiku vaļā. Lūdzu operatoram, lai nofilmē man vajadzīgās detaļas, un mēs tās apspēlējām, lai bilde un teksts darbotos kopā. Un es centos beigām sacerēt labu tekstu, lai sižetam būtu kolosāla izskaņa.

Un cilvēkiem tas patika. 

Panorāmā nostrādāju četrdesmit gadus. 1962. gadā sāku un 2002. gada 2. februārī, savā sešdesmit piektajā dzimšanas dienā, pabeidzu pēdējo sižetu. Sākumā biju korespondents, pēc trim, četriem gadiem kļuvu par vecāko redaktoru, un diezgan ilgus gadus – Panorāmas galvenais redaktors. Priekšnieks esmu bijis. Sarkanais komunists. Esmu slavējis Brežņevu, slavējis Vosu. Bet diez ko sev pelnus uz galvas nekaisu. Uzskatīju, ka nodevas ir nodevas, bet pārējais ir mūsu pašu rokās. Sižetiem jābūt interesantiem, skatāmiem, baudāmiem, un spaidīju darbiniekus, lai sižeti tādi būtu. Arī tad, kad biju galvenais, svarīgākās reportāžas – no plēnumiem, sesijām – taisīju pats. Tur neko pats no sevis ielikt nevarēja, bija jābūt visiem pareizajiem uzsvariem. Esmu dalījis arī TV vimpeļus – vecākie lasītāji varbūt atceras, ka bija tāds raidījums TV vimpelis meklē īpašnieku, kurā suminājām katras nedēļas labākos kombainierus. Var jau par to pasmieties, bet redz, man viens radagabals atsūtīja īsziņu (tātad tas notika jau šajos laikos), ka viņš ir bērēs. Glabāja kādu kombainieri, un izvadītājs stāstīja, ka viņam vimpeli pasniedzis pats Jānis Dimants. Tas cilvēka dzīvē bijis notikums, ko vērts pieminēt arī pie kapa.