Kā aizejam mūžībā? Atklāta saruna ar paliatīvās aprūpes pamatlicēju Latvijā Vilni Sosāru
«Cilvēka nomiršana ir unikāls brīdis. Tāpat kā piedzimšana. Tie ir divi svēti brīži cilvēka dzīvē. Gan pašam cilvēkam, gan viņa tuviniekiem,» saka Vilnis Sosārs, paliatīvās aprūpes pamatlicējs Latvijā – 1997. gadā viņš izveidoja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Paliatīvās aprūpes nodaļu. Mūsu saruna ir par to, par ko bieži izvairāmies runāt un pat domāt, – kā mūžībā aiziet smagi slimi cilvēki, un kā jūtas tie, kuri ir kopā ar viņiem līdz pēdējam elpas vilcienam.
Foto: Matīss Markovskis
Par ko domā un runā aizejošie? Kāpēc mirstošam cilvēkam izlikšanās un meli vairs nav vajadzīgi, un kā rīkoties piederīgajiem brīžos, kad vārdi lieki? Ārsta Viļņa Sosāra pieredze ir skarbs, bet ļoti vajadzīgs spogulis mūsu sabiedrībai, kas liek pārvērtēt dzīves un savstarpējo attiecību patieso vērtību.
Mirstošam cilvēkam dzirde izslēdzas pēdējā.
