Rīga +14°C 
Ar savu Ditu Viktors Zemgals iepazinās Vecgada ballē. Dita bija pabeigusi baletskolu un dejoja Valsts deju ansamblī Daile. «Divus gadus jau dziedāju Eolikā, viņa zināja, kas es esmu, tāpēc ne visai labvēlīgi uz mani skatījās. Viņa nebija no meitenēm, kas sajūsminās par estrādes mūzikas izpildītājiem,» atminas Zemgals.
«Sākumā bija diezgan atturīga. Dita nebija no ārēji spilgtām un acīs krītošām meitenēm, bet ar iekšēju starojumu.
Viņai piemita savs klusais šarms,
kas tuvākā kontaktā bija ļoti pievelkošs,» atzīst Viktors.
«Man viņa bija meitene no citas vides, bet viņas vecāki, kad iepazināmies, nevienu brīdi man nelika justies tajā neiederīgam. Ditas ģimene mani pieņēma,» atminas dziedātājs. Ditas tēvs bija scenogrāfs Gunārs Zemgals, un arī Viktors apprecotie spieņēma sievas dzimtas uzvārdu. «Padomju laikā nomainīt uzvārdu, jo vairāk no krieviska uz latvisku, nebija vienkārši. Gadu pēc laulībām to izdarīju,» stāsta Zemgals. «Dzimtsarakstu departamenta vadītāja Ārija Iklāva – fantastiska, nacionāli noskaņota inteliģenta personība – bija ļoti pretimnākoša, un
es nomainīju uzvārdu, kļuvu Viktors Zemgals.
Mūsu trīs dēli – Kristians, Silvestrs un Anrijs –, protams, ir Zemgali. Bērni izauguši, ieguvuši izglītību, nostabilizējušies savā dzīvē.» Nu Viktoram un Ditai jau ir pieci mazbērni.
«Ar katru gadu vairāk novērtēju, cik ļoti man ir laimējies, ka man ir tik lieliska ģimene. Cik dzīvesgudri esam ar Ditu bijuši, veidojot un sargājot ģimeni, kas mums ir lielākā vērtība nu jau 43 gadus,» saka Viktors. «Mana bagātība ir ģimene, kas palīdzējusi tikt pāri tumšajiem brīžiem. Tie pagaist, un atmiņā paliek skaistie brīži, kādu dzīvē bijis daudz, un varu teikt, ka esmu laimīgs cilvēks,» tā Zemgals.
Viktora Zemgala dzīvesstāstu lasi ŠEIT:
