Zaudējis vecākus un ziedojis aktiera karjeru ģimenei. Leģendārā TV diktora Ulda Deisona īstā dzīve

Ceļi, kas krustojas

Septembris ir Ulda Deisona dzimšanas un nāves mēnesis. 2. septembrī viņš svinēja dzimšanas dienu, bet 18. septembrī Deisona ceļš uz šīs pasaules noslēdzās. Andris Bērziņš, tolaik būdams Valsts prezidents, savam skolotājam 80. jubilejas sveicienam veltīja šādus vārdus: «Tu esi viens no tiem izcilajiem pedagogiem, kas Siguldas 1. vidusskolā gan man, gan daudziem citiem jauniešiem no laukiem ir devis stingrus pamatus un ceļamaizi visai turpmākajai dzīvei.» Deisons patiešām bijis izcils skolotājs. 

Man nav ne tēva, ne mātes kapa.

«Siguldas vidusskolā sāku strādāt 1953. gada 1. septembrī,» žurnālam IEVAS STĀSTI atklāja Uldis. «Manā pirmajā audzināmajā klasē mācījās aktieris Juris Strenga, Visvaldis Meidrops, ar kuru vēlāk kopā strādāju Latvijas Televīzijā, kur Visvaldis bija skaņu režisoru korpusa vadītājs. televīzijā satikos ar vēl vienu savu skolnieku – žurnālistu Rišardu Labanovski. Viņš bija no jaunākajām klasēm. Andris Bērziņš mācījās manā otrajā audzināmajā klasē, kas skolu beidza 1962. gadā. Tā bija ļoti interesanta klase – divdesmit puiši un septiņas meitenes. Talantīgi jaunieši, visi puiši nāca no laukiem. Katram bija kāds sapnis, ko klusībā cerēja piepildīt. Pēteris Ozoliņš gribēja kļūt par lidotāju, un tas arī notika. Tagad viņam pieder pašam sava lidmašīna. Daudzi tajā lidojuši. Arī Vaira Vīķe-Freiberga. Andris noteikti nesapņoja kļūt par prezidentu. Kā jau lauku puika, viņš bija strādīgs, labs sportists. Viņš un vēl viens puisis – Vilnis Plūme – atnāca no Nītaures. (..)  Tajā klasē mācījās arī Jānis Rēders, tagadējā televīzijas žurnālista Gundara Rēdera tēvs, bet es savā laikā televīzijā strādāju kopā ar Viļņa Plūmes dzīvesbiedri Sarmīti, talantīgu televīzijas žurnālisti. Viņa ar Vilni bija skaists pāris.»

Sarmīte Plūme, atceroties savu kādreizējo kolēģi Uldi Deisonu, teica: «Ar Uldi esmu saistīta dubultsaiknēm – profesionālām un personīgām. Tās ir gana dziļas, košas un noturīgas. Mans senais kolēģis Latvijas Televīzijā, tolaik vienīgajā, ilgus gadus bija diktors – skatītāju iemīļots un populārs. Koleģiāls, atvērts, izturēts un nenoliedzami vīrišķīgs. Vēl arvien atceros viņa dziļi samtaino, neatkārtojamo balsi, kas ārpus kadra nereti pārauga pērkondimdošos smieklos. Uldis bija spilgta ētera un dzīves personība. Kad, televīzijas gaiteņos satiekoties, viņš cieši saņēma manu roku,