💥 Pēdējais brīdis saņemt dāvanu no SANTA+! 
Arhitektūras katedrāle Torņakalnā: telpa, ko OAD arhitekti veidojuši paši sev
Arhitektu birojs OAD savu pilngadību atzīmēja ar pārvāšanos. Viņu jaunais birojs nobāzējies Torņakalnā, Jelgavas ielā – rajonā ar jaudīgu potenciālu un jauniem vaibstiem, kas vēl tikai iegulst galvaspilsētas sejā.
Foto: Alvis Rozenbergs
«Droši vien tas man ir asinīs – ieņemt jaunas teritorijas,» sākot stāstu par pārcelšanos, saka biroja galvenā arhitekte Zane Tetere-Šulce. «Pirmkārt, man patīk dinamika, ko nes pārvākšanās, un aizrauj arī jaunas lokācijas, jo tās sniedz svaigas perspektīvas pilsētai, rajonam un pašiem sev.»
Foto: Alvis Rozenbergs
Otrajā stāvā birojs ierīkots stikla apspriežu kubs nelielām sapulcēm, pieejama arī klusā darba stacija, ja atvērtā biroja dinamika kādam kļūst par intensīvu. Betona grīdas, finieris, metāls, nerūsējošs tērauds, cinkotas detaļas – maksimāli tīri, dzīvi materiāli.
Foto: Alvis Rozenbergs
Kā pretstats dabiskajiem materiāliem interjerā izvēlēts latekss, kas izmantots par zonas atdalošu aizkaru, tā aizvietojot ierasto tekstilu. «Mazliet radikāla estētika, kas interjeram piešķir viegli ķīmisku pieskārienu,» komentē Zane Tetere-Šulce.
OAD saviem birojiem allaž izvēlējies nestandarta bāzes vietas – sēdējuši skatlogā Antonijas ielā, bija ģentrifikācijas pionieri VEFā, plostoja uz baržas Andrejostā un pārraudzīja Rīgas panorāmu no tobrīd vēl neapdzīvotās Filozofu rezidences augstākajiem stāviem. Neilgi pirms pandēmijas sāka projektēt jaunu biroju vecā ādas apstrādes rūpnīcā, bet kovids viesa korekcijas, tomēr nav izdzēsis mīlestību pret industriālo arhitektūru.
Foto: Alvis Rozenbergs
Stikla kubā ierīkota neliela apspriežu telpa, kas ir arī Zanes Teteres-Šulces darbavieta. Pastāvīga galda vai kabineta šajā birojā viņai nav, jo ikdienā migrē pa visu biroju.
1911. gadā būvētā mūra noliktavas ēka, kurā arhitektu birojs šobrīd iekārtojies uz ilgāku palikšanu, savulaik kalpoja kokapstrādes vajadzībām. OAD birojs gan nav Jelgavas nama jaunatklājēji – pirms sešiem gadiem blakus durvīs atvēries nu jau Michelin zvaigžņotais restorāns Max Cekot Kitchen. «Šobrīd šī vēl ir dīvaina teritorija, bet rajons pamazām attīstās. Netālu ir vecā Lentas rūpnīca, kas tiek atjaunota, uz citu pusi – Latvijas Nacionālā bibliotēka, jaunā Latvijas Universitātes teritorija, ir ierīkoti veloceliņi,» saka Zane. «Veidojas interesants savienojums – akadēmiskā un studentu vide un industriālais mantojums.»
