Rīga +21°C 
Ciemojoties pie Operetes teātra direktores Agijas Ozoliņas-Kozlovskas, bija sajūta, ka šeit varētu izveidot arī brīnišķīgu brīvdabas estrādi – māja kalna galā, un skatienam paveras skaista ieleja ar eglēm un bērziem. Žurnālu Privātā Dzīve sagaida saimniece, viņas vīrs, pensionēts būvinženieris Armands, kas šobrīd visu uzmanību velta mājai un saimniecībai, kā arī studējošie bērni. Patrīcija ir topošā dziedātāja, bet Henrijs – Dramatiskā teātra muzikālā aktiera kursa students. Fonā rej suņi, un tad viens pēc otra ziņkārīgiem skatieniem parādās rudais kaķis Francis Šūberts un Itālijā dzimušais birmietis Pedro Kamarro, kas drīzāk esot suns kaķa ķermenī.
«Kad bērni bija mazi, sapratām, ka gribam viņiem dot bērnību tuvāk dabai.
Lai var skraidīt pa pagalmu, elpot svaigu gaisu un augt vietā, kur ir miers. Bijām mantojuši zemi Jūrmalā, taču pārdevām un nopirkām šo vietu, un sākām visu no nulles,» atklāj Agija. Viņa atminas, ka pirmajā reizē šī vieta savaldzinājusi ar smaržu un klusumu. «Zemenes tik kārdinoši smaržoja, kad te pirmo reizi ierados. Uzreiz bija sajūta, ka varu pa īstam ievilkt dziļi elpu. Te viss līdzsvaro un ir pretstatā intensīvajam darbam teātrī, jo ir miers, bet apkārt – dabas oāze,» uzsver Agija.
Ciemos pie Operetes teātra direktores Agijas Ozoliņas-Kozlovskas
Savā mājā ģimene dzīvo 14 gadus, bet Agija un vīrs Armands īpašumā rosās teju divdesmit gadus. «Sākumā nakšņojām teltī. Tad bija pavisam maza mājiņa, uz kuru braucām no Rīgas. Un tad uzcēlām šo divstāvu māju. Viss tapa pamazām. Būtībā vīrs to uzbūvēja savām rokām, tāpēc katrs stūrītis mums te ir ļoti personisks. Te nav tikai sienas, ieguldīts ļoti daudz darba, pacietības un nu jau arī ģimenes atmiņu,» atzīst Agija.
Viņa stāsta, ka, būdami pilsētnieki, mājas un apkārtnes veidošanā gadās sastrādāt dažādās aplamības. «Pamazām gan tiekam galā,» pasmaida Operetes teātra direktore un pauž: «Īstenībā šīs vietas vērtība ir tā, ka atrodamies meža ielokā. Varu iziet uz terases, skatīties dabā un malkot kafiju. Bet brīžos, kad spēlēju klavieres pie atvērtām durvīm, dzirdu, ka putni dzied līdzi.»
