Rīga +28°C 
«Dzīvojam citā laikmetā!»
Viedoklis par to, ka darbs būtu jādara klātienē, ir arī producentei Leonardai Ķesterei. «Nav nekāda nepieciešamība, ka grafiskais dizainers, IT projvads un soctīklu admins sēž birojā. Viņu darbs attālināti ir 150 reizes produktīvāks. Viņi var audzināt bērnus paralēli, un šajās pozīcijās var nodarbināt arī cilvēkus ar kustību ierobežojumiem,» uzskata Ķestere.
«Tas ir nonsenss, ka šādu pozīciju un vēl citu specialitāšu darbiniekus dzen uz darbu fiziski.
Kāds labums? (..) Darba efektivitāti šodienas digitālajā laikmetā var dabūt online, attālināti ļoti daudziem nodarbinātajiem. (..) Un – vēlreiz – daudz ko var darīt cilvēki ar īpašām vajadzībām – vajadzētu piekļūstamības un pieejamības laikmetā par to runāt atklāti un skaidri – dodam jums darbu attālināti. Maksājam pilnu atalgojumu. Nebrēcam par darbinieku trūkumu. Motivējam un atbalstām ar galdiem, krēsliem, kāju atbalstiem, un, piemēram, ar planšeti grafiskajam dizaineram, kam vajag to darba kvalitatīvākai veikšanai, un tādēļ, ka slimība skārusi plaukstas locītavu! Darba devēji valsts sektorā – esiet cilvēcīgi un pildiet savus pienākumus – atbalstiet visus darbiniekus. Darbinieki nesastāv tikai no sprauniem 100% veselajiem. Es šo visu rakstu ar pilnu atbildību,» Facebook savu viedokli paudusi viņa.
Arī bijušais tieslietu politiķis Dzintars Rasnačs nav mierā ar ideju, ka darbiniekiem jāatgriežas birojos, un ironiski norāda: «Sēdēšana sastrēgumos ceļā uz darbu noteikti dos lielāku efektu. Rinkēvičs ar šo iniciatīvu jau aplauzās pirms gada. Dzīvojam citā laikmetā. Vajadzētu to saprast.»
«Nebūs tik vienkārši.
Attālinātais darbs pamatoti kremt visiem, kam tādas iespējas nemaz nav.
No otras puses, tas vismaz kaut cik līdzsvaroja citu netaisnību – bezjēdzīgos un nemitīgos Briseles un tamlīdzīgus komandējumus, kas vieniem nesamērīgi palielina algu,» uzskata pētnieks Frederiks Ozols.
«Attālinātais darbs ir kā koks ar diviem galiem. No vienas puses – var ietaupīt uz biroja izdevumiem un transportu, bet no otras puses – apšaubāma produktivitāte, un te es piekrītu ministru prezidentam. Varbūt vispār vajadzētu sākt pārskatīt to pozīciju lietderīgumu, kurās darbinieks nav iestādē,» rosina Jānis Pastars.
Attālināto darbalaiku izmanto atpūtai?
Daudzi attālinātā darba pretinieki uzskata – tie, kam ļauts strādāt mājās, lielākoties šo privilēģiju izmanto kā papildus brīvo laiku. «Ja pazīsti kādu, kas strādā attālināti, tad jau esi novērojis,
cik daudz brīvā laika ir šiem cilvēkiem. Par pilnu algu, saprotams
. Gribētos sagaidīt atalgojumam atbilstošu noslodzi,» sociālajos tīklos spriež Rebeka. «Man draudzene strādā attālināti piektdienās (valsts iestādē) un priecājas par papildus brīvdienu – varēs sakārtot māju, pasēņot un sestdien un svētdien patiešām atpūsties!» novērojusi Vija.
«Jāstrādā savā darbā vietā, kā visi strādā. Tad jau aprūpētājs, trolejbusa vadītājs, ķirurgs arī var strādāt attālināti. Ja kādi kantora darbinieki var atļauties strādāt attālināti, tad tā darba vieta ir jālikvidē,» rosina Dzidra. «Strādājiet, kā visi strādā.
Patīkami ar kompi sēdēt Bali un strādāt,»
piebalso Elga.
Tiek apšaubīta arī attālinātā darba produktivitāte. «Parunāju ar pāris paziņām no valsts pārvaldes. Attālinātais darbs patīk, īpaši, ja vadību neredzi (nodaļas vadītāju, departamenta direktoru) mēnešiem. Kāda tur motivācija strādāt ar idejām, uzlabojumiem. Esam iesīkstējuši un atpaliekam attīstībā,» lēš Vladimirs Makarovs.
«Valsts sektorā strādājošie visi uz darbu!» Visi kā viens! Nekāda attālinātā darba!» strikts ir Igors.
«Oi, kā attālinātā darba aizstāvji sarosījušies, laikam personīgās vai ģimenes intereses aizķertas. Tagad tiks izdomāti dažādi pseidoiemesli, lai tik «ultra vērtīgajiem» kadriem nebūtu jāatgriežas Vecrīgas birojos. Ja jau tik sarežģīti, varbūt laiks doties privātā sektorā?» pauž Mārtiņš Grīva.
Daudzi labprāt turpinās strādāt attālināti un pauž – tas neapmierinot tikai tos, kam šāda iespēja liegta.
«Tikai pilnīgiem idiotiem un vārguļiem ir pretenzijas pret attālinātu darbu.
Vai arī skauģiem, uz kuriem tas galīgi neattiecas,» pārliecināts ir Kaspars.
Ietaupa naudu un laiku
Attālinātā darba darītāji apelē gan pie tā, ka tiek ietaupīti darba devēja resursi par biroja īri, gan pie tā, ka nav jātērē laiks un nauda transportam uz darbu, gan arī min dažādus citus iemesls, piemēram – mājās strādāt esot vieglāk.
«Kas kuram svarīgāks – padarīts darbs vai atsēdēts laiks birojā. Vai tiešām nav metodes, kā kontrolēt uzdevumu izpildi attālināti? Es mājās padaru trīs reizes vairāk un ietaupās nauda braukāšanai. Varbūt parastajiem darbiniekiem arī vajag tad transporta kompensācijas?» spriež X lietotājs Brencis.
«Algas arī tad pārskatiet! Cilvēki šobrīd strādā attālināti reģionos.
Atcelsiet attālināto darbu, vairs nebūs darbinieku.
Parastajiem mirstīgajiem jau nekompensē ne transportu, ne dzīvošanu! Un ne visām iestādēm vairs ir tik lielas biroja telpas 100% klātienes darbam!» sašutusi ir Anete.
«Es vispār nesaprotu, ko var ņemties par to attālināti darbu. Ir uzdevums, ir termiņš, nav izpildes – viss, sēdi birojā. Piemēram, es uz e-pastiem un zvaniem arī klātienē ne vienmēr atbildu uzreiz, jo neesmu telefona centrāle. Un tas ir normāli,» norāda Novērotāja.
Nepatīk apstākļi birojā
«Piekrītu, ka noteiktos gadījumos labāk strādāt klātienē. Bet ir viena problēma – valsts iestādēs ir masveidā sataisīti koplietošanas biroji un pastāvīgā troksnī nav iespējams strādāt, īpaši tur, kur ikdienas darbs ir ar apjomīgu dokumentāciju, kurā ir jāiedziļinās,» argumentē Anna
«Es vispār nespēju sakoncentrēties, kad visi pļāpā, dzer kafiju, pārtrauc,» piekrīt Evihušs.
«Kategoriski nepiekrītu vispārinājumam, ka attālināti strādājot, uzreiz darbinieks ir mazāk efektīvs. Papildus tas ir būtisks finansiāls atvieglojums! Par laika ekonomiju pat nesāksim,» tā Pūce Umba.
