Kāpēc darba vidē jābeidz sacensties, kuram klājas grūtāk – vecākiem vai kolēģiem bez bērniem

Šīs diskusijas ideja radās pēc kādas visai versmainas viedokļu sadursmes sociālajos medijos – par to, vai ir taisnīgi, ka darbiniekiem ar bērniem pienākas papildu brīvdienas un ir vēl dažas priekšrocības. Vecāki savukārt iebilda, ka cilvēki bez bērniem pat iedomāties nespēj, cik daudz laika un naudas vajadzīgs, lai izaudzinātu bērnus, kuri, starp citu, reiz nodrošinās pensijas arī tiem, kam nav bērnu. Mēs nolēmām šo tēmu paplašināt un parunāt par iekļaujošu darba vidi kopumā, jo arī darba devēju skatījums uz abām šīm grupām mēdz būt neviennozīmīgs.

Ilze Vītola-Grūzīte

Šodien

Foto: Shutterstock

Diskusijā piedalās:

Vita Stiģe-Škuškovnika, eksperte bezbērnotības jautājumos;
Ināra Mukāne-Mirtezani, personālvadības speciāliste;
Inese Putniece, psiholoģe;
Valdis Kalns, jurists, triju bērnu tēvs.

Vai Latvijas darba vide ir vienlīdz draudzīga cilvēkiem ar bērniem un cilvēkiem bez bērniem?

Vita: Ir kāds pirms trim gadiem veikts starptautisks pētījums par to, vai darbinieki jūt atšķirīgu attieksmi atkarībā no tā – viņiem ir vai nav bērni. Abos gadījumos 70 % darbinieku atzina, ka atšķirīga attieksme ir jūtama, tātad – katram ir savi izaicinājumi un vajadzības.

Ināra: Personāla vadībā strādāju vairāk nekā divdesmit gadu, un manā ieskatā izaicinājumi ir gan darbiniekiem ar bērniem, gan tiem, kuriem nav bērnu.

Valdis: Sava nozīme ir arī konkurencei – darba devēji konkurē par darbaspēku. Bet, lai ko apgalvotu labas korporatīvās pārvaldības principos balstīti uzņēmumi, viss ir atkarīgs no konkrētā vadītāja. Darbiniekam viss sākas ar tiešo vadītāju.

Vai darba tirgus realitāte ir pietiekami draudzīga vecākiem?

Valdis: Daudz atkarīgs no konkrētā uzņēmuma.

Bet es uzskatu – darbinieki ar bērniem būtībā saņem mazāku algu. Jā, atalgojuma summas ir vienādas, bet bērnu dēļ izdevumu ir vairāk.

Vēl jāņem vērā, ka, piemēram, jaunākajās klasēs nodarbības pagarinātās dienas grupās beidzas ap pulksten četriem pēcpusdienā, un tas nozīmē: vai nu bērnam jāsāk patstāvīga dzīve vai vecākiem jāpielāgojas, lai varētu bērnu pulksten četros izņemt no skolas. Bieži vien tas ir nereāli, jo vecākiem darbā obligāti jābūt līdz vakaram. Bērnus audzinot, ikdienā ir arī daudz citu situāciju, kas padara laika plānošanu grūtāku. Jā, vecāki varbūt plāno, mēģina atstrādāt darba laiku, bet katrā ziņā tas ir diezgan sarežģīti. Vecāku dzīvē neizbēgami ir periodi, kad pilnībā esi atkarīgs no bērna dzīves ritma.

Inese: Tas ir jautājums par izvēlēm. Ja izvēlos kļūt par vecāku, bet man ir pilna galva ar fantāzijām, ka viss manā dzīvē saglabāsies tieši tā, kā līdz šim, tad problēma nav loģistikā, bet iluzorās fantāzijās. Skaidrs, ka visi gribam dzīvot paradīzē, bet bērni – tas nozīmē arī izdevumus un neērtības, un ir ļoti skaidri jāapzinās, ka tā būs liela atbildība vismaz līdz bērna 18 gadiem. Manuprāt, viena no mūsdienu sabiedrības lielākajām problēmām ir infantilitāte ārkārtējā pakāpē.

Darba intervijās nedrīkst vaicāt – ir vai nav bērni, bet nereti darba devējs to slēptā veidā tomēr mēģina noskaidrot. Vai ir tā, ka darba devējs, izdarot izvēli starp sievieti vai vīrieti ar bērniem un bez bērniem, uzskata, ka viens no viņiem privileģētāks?