Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Reiz biju uzaicināts uz TV interviju pie Kiviča. Kaut ko bla bla runājam, un viņš man prasa: «Nu, kā ir, kad paliek 50? Kaut kas mainās?» Tajā brīdī nodomāju – vot, pid… Ja jau reiz aicini, varbūt pirms tam vismaz elementāri palasi un uzzini kaut ko par to cilvēku? Es viņam saku: «Man vispār vēl nav 50. Nākamgad būs.» Pēc brīža viņš atkal sarunā pievēršas tiem maniem piecdesmit. Es toreiz nodomāju – točna stulbs. Pēc tam vakarā mājās stāstu šo visu sievai Indrai. Un viņa man saka: «Bet tev taču jau ir 50! Jau pagājšgad palika, mēs vēl torti ēdām.» Un tad es tā nodomāju – ok, sorry… Bet tā es joprojām varu aizmirst, grūti atcerēties, cik sievai, cik meitām, cik pašam,» žurnālistes Gundegas Gaujas intervijā žurnālam Klubs reiz atklāja šodienas jubilārs.
13. jūnijā Aivaram Vilipsōnam paliek apaļi 60 gadi un galvenais, ko viņam jānovēl, ir veselība.
Pēdējā laikā Aivaram ir grūti pārvietoties, un viņš pat nevarēja būt klāt savas jubilejas izstādes atklāšanā.
Citi lasa
Taču Aivars nekad nezaudē savu labo humoru, dzīvesprieku un sparu. Lai iepriecinātu savus viesus, viņš visu nakti bija gatavojis katram kartīti, ko viņi izstādes atklāšanā saņēma kā mīlestības apliecinājumu no jubilāra. Un vēl viņš piekodināja, lai visi noteikti ēd kūciņu!
«Es kaut kā tā esmu ieprogrammēts, man nevajag slikto. Varbūt esmu kaut kur apdalīts, ka par daudz ko nemaz nepārdzīvoju, nemetos cīņā, neplēšu matus. Esmu, kāds esmu. Un tas, ka nepārdzīvoju slikto, nenozīmē, ka neraudu vispār. Es varu mierīgi apraudāties, skatoties multfilmu, sevišķi Vinniju Pūku.
Varu apraudāties, lasot trollīti Muminu. Lasu, un mani pārņem tāda sirsnība!
Tajā ir tāds kaifs, ka es par to varu jūsmot un raudāt. Un filmas Kapteiņa Enriko pulkstenis, Ezera sonāte! Tā patīk tās filmu antoloģijas, kad rāda, kā savulaik taisīja to filmu. Tas uzbur sajūtas par tā laika smaržu, garšu, mūzikai arī ir milzīga nozīme.Tie ir kā gabaliņi no laika mašīnas. Es sadzirdu kādu melodiju, sajūtu garšu un momentā pārceļos laikā uz kaut kādu notikumu, vietu. Cilvēks ir tik interesanta radība, caur maņām var ceļot laikā. Tēvs mani no armijas sagaidīja mājās ar izremontētu istabu un jauno Dire Straits albumu. Es sēdēju tur un kaifoju. Un vēl šodien, kad dzirdu to mūziku, es atgriežos tajā baltajā istabā, tajās izjūtās, kā bija toreiz, no krieviem pārnākot mājās. Paldies Programmētajam par šo,» tā par sevi teic Vilipsōns.
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
