Peoniju kolekcionāre atklāj, kā dārzā izaudzēt savu unikālo peoniju
Kad peonijas noziedējušas, pamēģini atstāt kādu sēklu pogaļu nenolauztu. Rudenī savāc un iesēj sēkliņas, un pēc dažiem gadiem tava peonija uzziedēs – tāda kā nevienam citam visā plašajā pasaulē.
Foto: No personiskā arhīva
Dārzkopji bieži lieto tādu skaistu vārdu kā sēklaudzis. Nu, kas tur skaists, var izsaukties tālu no dārza stāvošs cilvēks, taču selekcionāriem tā ir svēta lieta. Stādiņš ir audzis no sēklas. Sēkliņas, kurā ir apslēptas viņa cerības un ilgas pēc kaut kā brīnumaina, ko varbūt nesīs uzziedējis zieds.
Pieredzē dalās Guna Rukšāne, peoniju kolekcionāre un selekcionāre.
Sēklaudža lielais pluss
No sēklām audzēts jebkura auga pēcnācējs būs brīvs no daudzām kaitēm, kuras pārmanto, augu dalot veģetatīvi. Tā briesmīgākā nelaime, protams, ir vīrusi, kas ne tikai novājina augu, bet var to arī iznīcināt. Laikus nelikvidējot slimos eksemplārus, kukaiņi vīrusus ar augu sulu var pārnest arī uz veselajiem augiem. Un arī dārznieks, nogriežot ar nazi slima auga ziedu un pēc tam to pašu darot ar veselu augu, pārnes vīrusus.
Tāpēc ziedus labāk ir lauzt, nevis griezt.
Vai arī – pēc katra auga apgriešanas nazis vai šķēres jādezinficē. Savulaik, kad piedalījāmies liliju ziedu izstādēs, Jānis Rukšāns mani pavadīja, turot rokās burciņu ar formaldehīda šķīdumu, kurā pēc katra zieda nogriešanas iemērcu nazi un tad to noskaloju ūdenī. Mūsu audzētavā ir ugunskura vieta, pie kuras var ne tikai svētkos pasēdēt, bet arī sadedzināt slimos augus. Pavasarī Jānis ik pa brīdim tur atnes kādu slimu krokusu, muskari vai tulpi, savukārt es vasaras un rudens periodā nesu ziemcietes un lilijas.
