Rīga +10°C 
«Vīrs pret mani vienmēr izturējās labi.
Viņam bija sarežģīts raksturs, bet es to pieņēmu.
Uzticība attiecībās ir pats galvenais. Šad un tad uzlieku viņa diskus un klausos. Ne visām sievietēm lemts ierakstos klausīties vīra balsi,» saka Jāņa Sproģa atraitne Inta. 14. oktobris ir Jāņa Sproģa dzimšanas diena. Šogad būtu jau 82, taču liktenis bija lēmis citādi – ļauna slimība viņu nedēļu pirms 78. dzimšanas dienas aizsauca mūžībā. «Raksturs viņam bija stingrs, īpatnējs,» neslēpj sieva. Varbūt arī tāpēc slimība tika atklāta novēloti – viņš ilgi pretojies doties pie ārstiem.
Daudzus gadus Jāņa dzīve bija arī viņas dzīve. «Es biju vīram sieva, bērniem māte, un man nav gribējies strādāt. Es atbildēju par māju, gatavoju ēst,» stāsta Inta. «Jānim garšoja viss, viņš neko nebrāķēja, visus ēdienus slavēja. Pat kūkas viņam cepu. Ēdienam vienmēr bija jābūt mājās. Produktus pārsvarā gādāja viņš.
Veikalā, tirgū pārdevējas Jāni pazina, un parunāties viņam patika
– varbūt tāpēc kādreiz viņš dabūja kaut ko labāku, kas ne vienmēr bija uz letes,» atceras Sproģa sieva.
«Jaunībā Jānim patika iedzert. Konservatorijā viņš bija diezgan aizrāvies ar bohēmu. Kad pēc studijām pārcēlās uz Ventspili, mums bija liela karošana. Es tā arī pateicu – vai nu es, vai alkohols. Šajā ziņā biju nelokāma. (..) Ja viņš būtu turpinājis lietot alkoholu, domāju, nebūtu tik daudz sasniedzis operdziedātāja karjerā.
Kad es sapratu, ka viņš dzer pār mēru, uzstādīju ultimātu,
stingrus noteikumus, un no 1979. gada līdz mūža galam viņš nedzēra ne pili, pat alu – ne,» atceras operdziedātāja atraitne.
Intas stāstu par Jāni Sproģi lasi ŠEIT:
