Rīga +15°C 
Slavenībām garšo!
Izrādās, grupas Kautkaili skaņas veidotājs un dalībnieks Krists Krūskops dzīvo Āgenskalnā, tāpēc tirgus ir klasiska vieta, kur grupa bieži satiekas. Viņus sastapām arī Kartupeļu festivālā. «Nupat āra stendā paņēmu pildīto kartupeli,» saka Krists.
Arī grupas soliste Kristīne Pāže neslēpj sajūsmu par bagātīgo kartupeļu ēdienu piedāvājumu. «Es esmu kartupeļu cilvēks!» viņa atzīst. Kautkaili dziedātājas mīļākais ēdiens ir kartupeļu pankūkas ar lauku salātiņiem no pašu siltumnīcas. «Savi kartupelīši no lauka, savi tomātiņi un gurķīši. Labākais ēdiens!» teic Kristīne.
Kartupeļu festivāls:
Viņas dzīvesbiedram mūziķim Didzim Bardo tuvāki ir vienkārši cepti kartupeļi. Savukārt Krists Krūskops labprāt ēd ceptus kartupeļus ar štovētiem kāpostiem un desiņām. Ja kartupeļi ir vārīti, viņš tos vislabprātāk papildina ar biezpienu, siļķi un marinētiem gurķīšiem. Par šo kombināciju visa grupa vienbalsīgi iesaucas: «O, jā!»
Festivālā manīti arī citi sabiedrībā pazīstami cilvēki, piemēram, bokseris Francis Rozentāls un pasākumu vadītājs Arvis Zēmanis.
Iekāro arī smalki restorāni
Santa.lv devās aplūkot festivāla piedāvājumu. Pagalmā andelējas SAKNÉ, un viens no populārākajiem ēdieniem esot Lauki ienāk pilsētā. Cenas pie šī tirgotāja svārstījās no 6,50 eiro par salātiem vai zupu līdz 8,50 eiro par eksotiskāku kartupeļu ēdienu, piemēram, kartupeļiem Meksikāņu gaumē. Bija arī stendi ar citiem ēdieniem, kā arī festivālos tik populārie čipsi uz kociņa.
Kartupeļu audzētājs Mārcis Pakalns no zemnieku saimniecības Piekalnes Vijciemā esot zināms arī ar segvārdu Potato Dealer – Kartupeļu dīleris. Mārča kartupeļus no Ziemeļvidzemes gaida arī lielie čipsu ražotāji un pat Michelin zvaigzni ieguvuši restorāni. Tie esot iecienījuši mazos kartupeļus, ko angļu valodā mīļi dēvē par baby potatoes. Nedēļā tiekot izmantoti pat 70 kilogrami šādu kartupeļu.
Mārcis piedāvā iegādāties dažādas kartupeļu šķirnes, un par 10 kilogramus smagu maisu prasa 10 eiro.
Viņš stāsta, ka festivālā pabijis arī iepriekšējos gados. Mārcis neslēpj –
audzētāju skaits Latvijā samazinās, bet pieprasījums pēc kartupeļiem saglabājas nemainīgs.
«Ja 90. gados Latvijā kartupeļus audzēja 80 000 hektāru platībā, tad šobrīd to audzēšanas platības samazinājušās līdz 6000 hektāriem,» zina teikt zemnieks un atzīst, ka vairumtirdzniecības bāzes no latviešu audzētājiem kartupeļus uzpērkot par nesamērīgi zemu cenu, bet pārdod piecas līdz desmit reizes dārgāk.
«Vēl jau turpinām novākt, bet mums bišķi veicas – tik daudz lietus nebija. Vēl 20 hektāri ir jānovāc,» spriež Mārcis, norādot, ka latvietis joprojām ēd kartupeļus – Rīgā varbūt drusku mazāk, bet provincē gana daudz.
Kartupelis ar mērcītēm
Pie brāļiem Kārļa un Osvalda no Resnā Barona cenas svārstās no 3,50 eiro par kartupeļu čipsiem līdz 7,50 eiro par ēdiena porciju. Nepilnu gadu vecais uzņēmums pasniedz svaigi pagatavotus, krāsnī ceptus un pildītus kartupeļus ar dažādām mērcēm.
Pavārs Kārlis stāsta, ka brāļi bija plānojuši pasākumā pārdot apmēram 300 porciju, bet līdz pasākuma vidum izdevies notirgot tikai aptuveni trešdaļu. Diena gan vēl nebija galā. Populārākais viņu ēdienkartē esot kartupelis vistas mērcē.
Festivālā tiek piedāvāta arī krāsnī cepta kartupeļa vegānā versija, kas, Kārļaprāt, ir visinteresantākā garšas ziņā, mazliet pikanta. Drīzumā Resnais Barons vegāno kartupeli gan plāno izņemt no ēdienkartes. To pērk tik maz, ka pagatavošana neatmaksājoties.
No šķirnēm brāļi labprātāk izvēlas Vinetu, jo to uzskatot par labāko gatavošanai.
Osvalds neslēpj: ja būs iespēja, abi festivālā piedalīsies arī nākamgad:
«Kas var būt labāks? Visur apkārt tikai vieni vienīgi kartupeļi - reāli kā sapnī!»
No klasikas līdz avangardam
Izmeklētākais kartupeļu ēdiens jāmeklē arī pie MeatMe. Cenas par maltīti svārstās no 5 līdz 18 eiro. Viens no MeatMe grilbāra dibinātājiem Roberts Babris stāsta, ka pašam garšo kartupeļi. Festivālam par godu šeit pasniedz Kartupeļu duetu ar gailenēm un lēni gatavotu cūkgaļu. To gatavo pavārs Kaspars Jansons.
Ēdiena sastāvs ir īpaši latvisks – gailenes ar sīpoliņiem, ķiplokiem un cūkgaļu. Apakšā ir kartupeļu biezenis, pa virsu – kartupeļu čipsi; sanāk divu veidu kartupeļi, stāsta Babris.
Īpašs ir arī kulinārā mantojuma projekta Latgolys golds stends. Tas piedāvā tradicionālus Latgales ēdienus un produktus, kas gatavoti pēc senām metodēm. piemēram, nobaudīt buļbešņīkus. Redzēdams, ka tie labi smeķē, viņš mudina paņemt vēl kādu. Un asinsdesu.
Festivāls radies no idejas par kartupeli
Kartupeļu festivāls Āgenskalna tirgū šogad notika jau piekto reizi. Tā organizatore Sintija Blūma santa.lv stāsta, ka ideja par to radusies, kad uzņēmējs un kultūrvietu attīstītājs Kārlis Dambergs ierosinājis Āgenskalna tirgū rīkot tematisku pasākumu. «Kartupeļi bija pirmais, kas ienāca prātā,» atzīst Sintija. «Pirmajā gadā sākām ar lielu blīkšķi,» atceras organizatore.
«Mēs svinam kartupeļus,» par pasākumu saka Blūma.
Organizatore atzīst: «Ja no rīta nenormāli līst, festivāla laikā vienmēr pusdienlaikā sāk spīdēt saule. Nevaru to izskaidrot, bet tā vienmēr notiek.»
Vaicāta, vai kartupelis ir latviešu mīļākais ēdiens, organizatore atbild: «Kā pierāda šīs dienas laikapstākļi un cilvēku apmeklētība, noteikti jā. Kartupelis ir numur viens. Mēs paši esam nogaršojuši gandrīz visu piedāvājumu – tas, kas
varbūt biedē, ir kaloriju daudzums, bet vienreiz jau var.»
Blūma stāsta, ka vidējais tirgus klients vairs nedzīvo lauku mājā, kur uzglabāt kartupeļus lielos maisos. «Viņi kartupeļus lielos maisos nepērk. Tāpēc cilvēki pērk mazākus maisiņus, bet viņus ļoti interesē dažādas kartupeļu šķirnes.» Pati iesaka aiziet pie bioloģiskajiem zemniekiem un nogaršot viņu kartupeļus, iegādāties Lauru pie bioloģiskajiem zemniekiem – esot labs kartupelis.
«Obligāti!» par nākamā gada festivāla rīkošanu saka Blūma. Viņa piebilst, ka iecerēts atgriezt arī tradīciju ar koncertu un kartupeļu čempionātu.
Piecu gadu laikā esot mainījušies arī pircēju paradumi. «Tematiskos pasākumus sākām rīkot, lai svētdienās piesaistītu klientus. Sākumā svētdienās pirmajā gadā gāja ļoti grūti – cilvēki visu sapirka mājām sestdienās un svētdienās uz tirgu vairs nenāca. Tagad esam panākuši, ka svētdienu apmeklētība ir līdzīga sestdienas apmeklētībai.»
Uzmanības centrā
