Rīga +12°C 
Jaunajā režisora Reiņa Kalviņa krimināldrāmā Klajumā aiz meža Kaspars Zvīgulis atveido galveno – policista Brožes lomu. «Tas ir mans, aktiera sapnis – visu laiku būt kadrā,» saka Zvīgulis, norādot, lai arī beidzamajā laikā savā profesijā darba bijis visai maz, tomēr šajā rudenī beidzot tiks demonstrētas trīs filmas, kurās viņš piedalījies pēdējo triju gadu laikā. «Tās ir – bērnu filma Kristofers un divpasauļu atslēga, krimināldrāma Klajumā aiz meža un novembrī Andreja Ēķa spiegu gabals Tumsas robeža,» uzskaita aktieris.
Kaspars, kurš pirms četriem gadiem uzteica darbu Latvijas Nacionālajā teātrī, uzaicinājumu spēlēt uz kādas citas skatuves līdz šim nav saņēmis.Teātra skatuvi pašlaik nomainījis pret darbu viesmīlībā un rosās restorānā Fazenda.
«Protams, klienti mani atpazīst kā aktieri, taču es nejūtos, ka būtu pazeminājis savu vērtību.
Man ir gandarījums, ka, gluži tāpat kā uz skatuves, tu cilvēkiem vari sniegt gandarījumu. Restorānā tas ir labs ēdiens, dzīvas sarunas, un atvadoties visi esam apmierināti. Ir dāmas, kas uz Fazenda speciāli ierodas manis dēļ, taču ne vienmēr izdodas satikt, jo kursēju starp Rīgu un Siguldu. Turklāt vienmēr kopā ar savu uzticamo draugu retrīveru Bendžaminu, kuram Fazendā ir pat rezervēts savs stūrītis,» par savu ikdienu stāsta Kaspars. Interesanti, ka filmas Klajumā aiz meža, galvenajam varonim arī ir suns, un ar šo partneri, pateicoties Bendžaminam, viņam esot bijis viegli saspēlēties.
Viena no jaunās filmas Klajumā aiz meža tēmām ir arī tēva un dēla attiecības. Filmas stāstā tās ir gana sarežģītas, bet beigās abiem tomēr izdodas rast sapratni. Kasparam ir jāatzīst, ka te zināma līdzība ar visai saspringtajām attiecībām ar paša meitu Žaneti, kuras mamma ir aktrise Sandra Kļaviņa. «Ne vienmēr esmu bijis labs tētis, kas spēj no sirds izrunāties un kuram var uzticēties. Taču tas nenozīmē, ka nav vēlmes tādam būt.
Līdzīgi kā mans varonis filmā, arī es dzīvē ne vienmēr māku izrādīt savas jūtas,» atzīst Kaspars.
Tagad Žanete ir jau pieaugusi un strādā Latvijas Nacionālā teātrī mārketinga jomā. «Tā nu sanācis, ka teātrī visu laiku ir kāds Zvīgulis. Kad es pirmo reizi aizgāju no teātra, tur strādāja mans brālis, kas ieņēma tehniskā direktora amatu. Savukārt, kad pirms četriem gadiem pametu teātri, tajā sāka strādāt mana meita.
