Rīga +14°C 
«Satikāmies mēs ar Imantu uz skatuves. Pirms tam mums nebija vienam pret otru nekādu simpātiju, bet izrāde Zojkina kvartira bija liktenīga – tur aizgāja kaut kā citādāk un sirdis saslēdzās,» žurnālam Ievas Stāsti atzinās Elīna Vāne. Viņa un Imants Strads ir viens no populārākajiem aktieru pāriem.
«Ja jūs man jautājat, kas mūsu attiecībās ir tas īpašais, tad neviļus atceros, kā, braucot mājās no bērēm – kolēģim mammīte bija aizgājusi viņsaulē –, viens puisis teica: pats svarīgākais jau ir ikdienas rutīnas laimīte. Prieks par to pelēko dienu. Par ikdienu. Man šķiet, ka attiecībās tas arī ir tas svarīgākais. Mēs varam izskriet krustu šķērsu katrs pa saviem darbiem un sadarīt entās lietas, jo zinām –
atbraukšu mājās un man tur būs labi.
Domāju, ka tieši šī izjūta ir tā, ko mēs viens otram radām,» saka Elīna.
«Vispār jau mums ar Imantu abiem ļoti patīk staigāt. Vienīgais, kas mums nesakrīt: Imants var sešos no rīta ļoti mundrs un možs piecelties, lai aizbrauktu uz Baiļiem un izstaigātos pa to meža pusi.
Kad viņš sešos man jautā – nu, ejam? –, saprotu, ka es nevaru tik agri.
Un kad viņš pārnāk tik priecīgs, tik laimīgs, man pat uz brīdi tā kā sabojājas oma, jo es tikai tad ceļos…» atzīstas Elīna.
«Cauri Valmierai iet arī Mežtaka. Vienu svētdienas rītu pamodāmies – ejam līdz Strenčiem! Tie ir kādi trīsdesmit kilometri. Sešās stundās aizčāpojām. Atpakaļ gan bijām pasūtījuši, lai draugi mūs Strenčos uz tilta sagaida ar sarkanvīnu un atved mājās. Nesen aizstaigājām arī līdz Sietiņiezim, noejot kādus piecpadsmit kilometrus. Nesaprotu, kā mēs to vispār izturējām, bet Imants teica – viss būs labi, mēs šito izturēsim, un tūlīt, tūlīt jau būs labi,» atceras aktrise.
