🎁 75 % atlaide mēneša abonementam – tikai 48h! 🎁 
Rīga +16°C 
Solījumi bez reāliem uzlabojumiem
Ieejot kosmētikas veikalā, acis žilbst no piedāvājuma pārpilnības. Kosmētikas ražotājiem par katru produktu ir jācīnās ar elkoņiem, lai pievērstu pircēju uzmanību un izpelnītos uzticību. Šā iemesla dēļ ne mazums ražotāju izmanto viltīgas un reizēm klaji maldinošas metodes.
Tā kā cilvēki mūsdienās arvien vairāk piedomā pie ikdienā lietotajām vielām un ķimikālijām, kā arī aizdomājas par vides aizsardzību un klimata pārmaiņām, ražotāji šos faktorus izmanto savā labā un nodarbojas ar zaļmaldināšanu. Pircējiem tiek radīts maldīgs priekšstats, ka produkts ir videi un veselībai draudzīgs, lai gan uz etiķetēm norādītie apgalvojumi bieži vien ir tikai puspatiesības.
«Ne katra zaļā lapiņa uz iepakojuma ir ekomarķējums. Visiem zināms, ka videi draudzīgs tēls kosmētikai ir papildu mārketinga bonuss, un ražotāji to izmanto. Saprotams, ka ražotājam ir daudz vieglāk uzskaitīt pozitīvās, it kā zaļās īpašības produktā uz iepakojuma, nevis veikt reālus uzlabojumus tā sastāvā. Zaļmaldinot ar mārketinga trikiem, cilvēkiem tiek radīta ilūzija, ka produkts ir videi nekaitīgs,» norāda vides eksperte Ilze Neimane.
Kā atpazīt zaļmaldināšanu?
No šī gada 27. septembra spēkā stājušās Zaļā pārkārtošanās akta (Directive (EU) 2024/825: empowering the consumer for the green transition) prasības, līdz ar to veikti grozījumi arī Latvijas Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā un Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Lai gan jaunie noteikumi pastiprina patērētāju aizsardzību pret zaļmaldināšanu un veicina skaidrākas informācijas sniegšanu, patērētājiem tāpat jābūt vērīgiem – arī patiesa informācija, pasniegta konkrētā kontekstā, var maldināt.
Lai neiekristu uz tukšiem solījumiem, ikvienam, kurš lūko pēc dabiskiem un videi draudzīgiem produktiem, jāspēj atpazīt nianses, kas liecina par negodīgu komercpraksi.
Lūk, kam pievērst uzmanību!
- Aizdomīgi nosaukumi (bio, eko, Herbalism, Natural u. c.). Skaļi vārdi uz etiķetes bieži vien ir tikai mārketinga paņēmiens. Realitātē produktam var būt pievienotas videi un cilvēkam nedraudzīgas sintētiskas vielas.
- Uz etiķetēm ražotāji norāda, ka produkts ir zaļš, bet realitātē tam ir klāt pievienotas videi nedraudzīgas vielas.
- Ekoloģiska stila iepakojuma ilūzija. Piemēram, plastmasas trauciņš un pudele ar plastmasas vāku, kam izveidota koka imitācija. Kopējais tēls rada iespaidu, ka produkts ir ekoloģisks, bet realitātē sastāvā ir sintētiskas vielas.
- Vienas sastāvdaļas izcelšana. Ražotājs uzsver, ka produktā ir sertificēta bioloģiskā olīveļļa vai cits dabīgs elements. Tā ir tikai viena no sastāvdaļām un absolūti neraksturo produktu kopumā.
- Manipulēšana ar frāzi «nesatur». Uz iepakojuma lepni norādīts, ka līdzeklis nesatur parabēnus, alkoholu, krāsvielas, SLS, silikonus, minerāleļļu, laonīnu vai mikroplastmasu. Sīkāk izpētot sastāvu, nereti atklājas citas sintētiskas vielas vai kairinoši konservanti.
- Zaļā krāsa kā psiholoģisks triks. Zaļā krāsa cilvēka zemapziņā asociējas ar dabu un svaigumu, taču iepakojuma krāsojums nekādā veidā neliecina par produkta sastāvu.
- «Cruelty free» jeb netestēts uz dzīvniekiem. Eiropas Savienībā kosmētikas testēšana uz dzīvniekiem ir aizliegta ar likumu jau gadiem. Šīs norādes vai trusīša logotipa izmantošana ir ražotāja pienākuma uzdošana par īpašu zaļo nopelnu.
- «0 % lieku sastāvdaļu» jeb «Unnecessary Ingredients». Juridiski un praktiski tukši apgalvojumi, kas nekādā veidā neliedz ražotājam produkta sastāvā iekļaut agresīvas vai kairinošas vielas.
- Maldinošas norādes par pārstrādi. Zaļā norāde par pārstrādāšanu attiecas tikai un vienīgi uz iepakojuma materiālu, nevis uz līdzekļa sastāvu.
Kā atrast patiesi labāko un drošāko kosmētiku?
Eksperte Ilze Neimane uzsver, ka simtprocentīgi «zaļi» produkti nemaz neeksistē – jebkurš produkts, kas tiek rūpnieciski ražots un iepakots, atstāj ietekmi uz vidi. Piemēram, arī stikla vai pārstrādājamas plastmasas ražošanai ir nepieciešama enerģija un resursi. Tomēr pastāv produkti, kuru ražošanas procesā šī ietekme ir samazināta līdz minimumam.
«Šeit palīgā nāk ekomarķējumi. Lai produkts saņemtu oficiālu ekomarķējumu, tam jāatbilst stingriem kritērijiem, kas aptver visu produkta dzīves ciklu – no izejvielu iegūšanas un ieguves veida līdz pat izmantotajam iepakojumam,» skaidro vides eksperte.
Eksperti šos ekomarķējumus dēvē par I tipa marķējumiem, un tie atbilst starptautiskajam ISO standartam (ISO 14024: Environmental labels and declarations — Type I environmental labelling).
Populārākie un uzticamākie ekomarķējumi
Pasaulē populārākie ekomarķējumi ir EU Ecolabel, Nordic Swan un Blue Angel. Lai gan detalizētās prasības šiem marķējumiem atšķiras, tomēr tiem visiem ir vairāki kopīgi pamatprincipi ar mērķi samazināt ietekmi uz vidi visā produkta dzīves ciklā un ierobežot problemātisku ķīmisko vielu izmantošanu.
Lielākie un nozīmīgākie dabīgās un bioloģiskās kosmētikas marķējumi ir apvienojušies COSMOS standart';a, kas izveidots, lai apvienotu Eiropas vadošo dabīgās un bioloģiskās kosmētikas sertifikācijas organizāciju prasības Tās dibinātāji ir Ecocert (Francija), Cosmebio (Francija), BDIH (Vācija), ICEA (Itālija) un Soil Association (Apvienotā Karaliste).
Katram produktam, kurš saņēmis ekomarķējumu, ir jāatbilst organizācijas noteiktiem standartiem, tādēļ patērētājiem tie sniedz garantiju, ka kosmētikas produkts ir visādā ziņā zaļš, nekaitēs veselībai un videi. Arī daži Latvijā ražoti produkti ir saņēmuši starptautiski atzītus ekomarķējumus.
Ekomarķējumi:
- EU Ecolabel – sastopams uz šķidrajām ziepēm, dušas želejām, šampūniem.
- Ziemeļvalstu gulbis – sastopams uz bērnu kosmētikas, šampūniem un ziepēm.
Dabīgās un bioloģiskās kosmētikas marķējumi:
- EcoCert – šis marķējums ir visbiežāk manāms uz ekoloģiskās kosmētikas iepakojumiem. Lai iegūtu šo marķējumu, kosmētikā jābūt vismaz 95% dabisku sastāvdaļu, nedrīkst būt naftas pārstrādes produkti, parabēni, sintētiskas krāsvielas un smaržvielas.
- BDIH – sertificē dabīgo kosmētiku, nosaka, lai dabiskās izejvielas nebūtu ģenētiski modificētas, ierobežo sintētiskās krāsvielas, smaržvielas un naftas produktus.
- ICEA – nosaka stingru aizliegumu sarakstu potenciāli kaitīgām un sintētiskām vielām kosmētikā.
- Soil Association – ļauj izmantot dabiskas krāsvielas un smaržvielas, paredz, ka ekoloģiskā produktā 95% dabisku izejvielu.
- CosmeBio – nosaka standartu bioloģiskajai un ekoloģiskajai kosmētikai.
- NaTrue – nosacījumi ir līdzīgi kā EcoCert, taču dažādi vērtē organisko un ekoloģisko kosmētiku, arī izslēdz no saraksta sintētiskas ķimikālijas.
Kas ir ekoloģisks iepakojums?
Ekoloģisks iepakojums ir tieši tik minimāls, cik nepieciešams, lai produkts nesabojātos. Jāpiezīmē, ka arī kosmētikas tilpumi var produktu padarīt neekoloģisku, piemēram, ja labs šampūns no dabīgām sastāvdaļām iepakots maza tilpuma pudelītēs, tas uzreiz šo produktu padara dabai nedraudzīgu, jo rada lērumu plastmasas atkritumu. «Tajā pašā laikā arī lielie iepakojumi nav nekas spožs, jo tos patērētāji nevilšus sāk pārmērīgi patērēt. Piemēram, cilvēks nopērk lielo šampūnu par izdevīgu cenu un sāk izšķērdīgi to lietot,» piebilst vides eksperte Ilze Neimane.
Ideāli, ja produktus ir iepildīts gan vidēja, gan liela izmēra pudelēs vai citos iepakojumos, kuri ir ražoti no pārstrādājamiem materiāliem. Kā papildu bonuss attiecībā uz kosmētikas produktu iepakojumiem ir, ja pēc izlietošanas pircējs tos var atgriezt veikalā otrreizējai uzpildīšanai vai pārstrādei.
Un galu galā jāteic, kā ir, – pilnībā ideālu un videi bezkaitīgu produktu nav, taču tas nenozīmē, ka mūsu izvēlēm nav nozīmes. Nebaidieties kļūt par prasīgu pircēju, kurš nepaļaujas uz smukiem koka vāciņiem un tukšiem solījumiem, bet paļaujas uz pārbaudītiem ekomarķējumiem. Gudrs patērētājs ir tas, kurš liek ražotājiem mainīties uz labo pusi.
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
