Rīga +13°C 
Kad tika likvidēta PSRS Valsts drošības komiteja (VDK), kuras darbinieks Juris Savickis bija daudzus gadus, viņš pievērsās uzņēmējdarbībai. Intervijā žurnālam KLUBS Savickis atklāja, cik neparasta bija viņa ienākšana biznesā. Izrādās – viss sākās ar VDK seifiem!
«Seifi ir svēta lieta, jo ar tiem mēs gandrīz par miljonāriem kļuvām.
Tie bija tikai no VDK pirmās un Rīgas pirmās daļas. Mums bija ļoti laba ēdnīca, vienu dienu ar čomiem aizgājām pusdienās, pastaigājām pa koridoriem, bet tie pilni ar seifiem un metāla skapjiem,» atminējās Juris.
«Ēdnīcas meitenēm apjautājos, kurš atbild par seifiem? Galvenā grāmatvede – kā jau tajos laikos, nopietna dāma ar biezām brillēm. Jautāju grāmatvedei – kas tie par seifiem?
Viņa – šausmas, mums nav kur tos metāllūžņus likt. Prasu – cik tie lūžņi maksā?
Viņa izvelk papīriņu un saka – 3015 rubļu un 14 kapeiku,» stāstīja Savickis.
«Piekrita pārdot ar noteikumu, ka mums tie arī jāaizved. Salasīju visus mūsu pirmās daļas puišus, paziņas un vienas dienas laikā mēs visu aizvedām uz Rīgas eksperimentālo rūpnīcu pie slavenā Misāna. Viņš bija mans čoms un joprojām ir. Tolaik viņiem vairs nebija darba, tāpēc uzprasīju, cik ilgā laikā seifus var savest kārtībā. Viņš parēķināja – pēc mēneša viss būs gatavs. Pirmos sataisīja nedēļas laikā. Tolaik visi dibināja kooperatīvus un visiem vajadzēja seifus. Ielikām reklāmu.
Pirmo pārdevu par četriem tūkstošiem. Vienu!
Visus 45 gabalus nopirku pa trim tūkstošiem, bet vienu pārdevu pa četriem,» uzsver viņš. «Pēdējos seifus jau dāvināju pa labi un kreisi, jo mums bija tik daudz naudas, ka nezinājām, kur to likt. Pie tādām summām nebijām pieraduši,» atzinās Savickis.
Atklātu sarunu ar Juri Savicki lasi ŠEIT:
