Rīga +16°C 
Pēc vētras Dāvids nosvinējis 61. dzimšanas dienu un jau sāka rosīties pa siltumnīcu, novācot prāvo tomātu ražu, dalījās pārdomās par dabas postījumiem saimniecībā. «Gan jau visu sazāģēs, atbrauks sievas māsasvīrs, un tiksim galā,» tā Dāvids, norādot, ka viņu visvairāk aizkaitinājis fakts, ka draugi un paziņas visā redz tikai praktisko pusi: «Priecājies! Tev būs malciņa! Iestādīsi jaunus! Tādi ir komentāri pie maniem ierakstiem sociālajos tīklos. Neviens pat neapjauš, ko nozīmē palienā iestādīt kokus. Turklāt tos ir grūti sazāģēt, upe no jauna jātīra, bebri atkal varēs saimniekot. Tagad ūdens līmenis jau ir pacēlies, un šoruden nekādi tīrīšanas darbi nesanāk.» Dāvids nespēj valdīt emocijas:
«Nu, nevajag man malku, man žēl simtgadīgā vītola, kas auga pie upītes.
Un tie nav mazi zariņi. Visi uzkrituši uz manas mulčējamās dobes, mājas otrajā stāvā izrauts logs.» Tajā pašā laikā ar notikušo viņš ir jau samierinājies: «Paši esam dzīvi, jumts virs galvas ir, siltumnīcā arī viss kārtībā, ar visu tiksim galā. Arī par elektrību nebija jāuztraucas, jo man ir sava uzlādes stacija. Taču, ja kaut kas būtu noticis ar māju vai mums pašiem, visiem būtu vienalga, jo trīs dienas nebija ne LMT, ne TELE2 sakaru, ne interneta. Un es dzīvoju tikai 50 kilometru no Rīgas. «Uztraucos par savu mammu, kā viņa jutās vētras laikā, bet sazvanīt nevaru…» tā Dāvids.
