Rīga +9°C 
Rudens ir vīrusu laiks, kad gan lieli, gan mazi mēdz sūdzēties par sliktu pašsajūtu, saaukstēšanos vai saslimt ar kādu ar vīrusa infekciju. «Pārsvarā visas infekcijas rudenī ir vīrusu saslimšanas. Klīniskā aina: 3–5 dienas, klepus, iesnas. Virālas saslimšanas var būt arī smagas – gripa, piemēram,» stāsta Margole. Ārste aicina īpašu uzmanību pievērst kritiskiem simptomiem, kad palīdzība jāmeklē nekavējoties, īpaši gados vecākiem cilvēkiem: «Kritēriji ir sarkanie karogi – sāpes krūtīs, aizdusa pat miera stāvoklī. Tad, protams, jāvēršas pie ārsta, it īpaši senioriem. Ja ir caureja nonstopā, redzat asinis – arī tas ir sarkanais karogs.»
Ārste uzsver – ja ir izrakstītas antibiotikas, tad tās jālieto tieši un precīzi tā, kā norādījis ārsts, jo pretējā gadījumā, neizdzerot pilnu ārsta nozīmēto zāļu kursu, baktērijas kļūst «gudrākas» un iemācās pretoties medikamentiem, radot bakteriālo rezistenci.
«Lielākā bīstamība, lietojot antibiotikas nepareizi, ir baktēriju spēja mutēties un pielāgoties. Baktērijas, kas dzīvo mūsos, ir spējīgas pretoties antibiotikām. Ja jūs antibiotikas lietojiet ne tā, kā nozīmējis ārsts, nākamreiz baktērijas jau būs gudras – o, šito es jau zinu, šim es varu pretoties. Un pēc dažiem gadiem, kad būs plaušu karsonis, antibotikas vairs neiedarbosies un mums vairs nebūs, ar ko ārstēt. Diemžēl tas nav tikai Latvijā.»
Tāpēc, kā norāda Margole, kurss jāizdzer pat tad, ja pašsajūta jau ir laba. «Kā ārsts ir izrakstījis zāles, tā un tik ilgi arī jālieto. Ja piecas dienas, tad piecas. Jo izdzerot divas dienas, varbūt jūtamies ļoti labi, bet baktērijas tāpat turpina savu slikto darbu un turpina izstrādāt savas aizsargspējas pret konkrētajām antibiotikām. Un nākamreiz vairs nepietiks ne ar 2, 5, 10 dienām, jo var rasties rezistence,» viņa piebilst.
