Tava astroloģes prognoze ir ŠEIT 
Rīga +11°C 
Daudzi iedzīvotāji joprojām paļaujas uz ideju, ka pēc Getliņu aizpildīšanas vienkārši jauns atkritumu kalns tiks ierīkots citviet. Taču, atklājot informatīvo kampaņu, SIA Getliņi EKO Vides un attīstības pārvaldes vadītāja Līga Šmite norāda: «Mūsu kampaņa ir sarkanā trauksmes poga. Risinājums jāatrod, kamēr vēl nav par vēlu, jo jauns poligons ir sliktākais no visiem iespējamajiem risinājumiem.»
Pirmkārt, pūstošie pārtikas un bioloģiskie atkritumi poligonā izdala metānu – gāzi, kas planētu karsē pat 28 reizes spēcīgāk nekā oglekļa dioksīds.
Otrkārt, poligonos veidojas bīstami, ar smagajiem metāliem piesārņoti notekūdeņi, kuru attīrīšana ir ļoti dārga, nemaz nerunājot par nepatīkamo smaku un degradēto ainavu.
Treškārt, vienkārši aprakt atkritumus nozīmē izmest naudu, jo tajos esošo enerģiju varētu izmantot siltuma vai elektroenerģijas ražošanai.
Visbeidzot, pat pēc slēgšanas poligons būs jākopj un jāuzrauga gadu desmitiem, un par to maksās nākamās paaudzes.
Par laimi, poligonam ir mūsdienīgas alternatīvas, ko jau sen izmanto citur Eiropā. Viena no populārākajām iespējām ir atkritumu dedzināšana īpašās reģenerācijas stacijās, atgūstot enerģiju.
Šī metode ļauj pārstrādāt ļoti dažādus, arī mainīga sastāva atkritumus, aizņem maz vietas un nerada indīgus notekūdeņus. Turklāt no pelniem var atgūt vērtīgus metālus. Tomēr būvniecības izmaksas ir augstas. Kopenhāgenā šāds objekts ir uzbūvēts tik drošs, ka uz tā jumta ierīkota pat publiska slēpošanas trase.
Cita pieeja ir biogāzes un biometāna iegūšana no bioloģiskajiem atkritumiem, tos sadalot slēgtās tvertnēs bez skābekļa. Tas būtiski samazina metāna noplūdes gaisā, ļauj iegūt tīru degvielu un vērtīgu mēslojumu lauksaimniecībai. Tomēr āķis ir tāds, ka šis paņēmiens darbojas tikai tad, ja cilvēki mājsaimniecībās pārtikas atkritumus sašķiro tiešām rūpīgi.
Eksistē arī sarežģītākas tehnoloģijas, piemēram, gazifikācija, kurā plastmasu un speciāli sagatavotus atkritumus karsē augstā temperatūrā ar ierobežotu skābekli, pārvēršot tos sintēzes gāzē. Savukārt pirolīzes procesā plastmasu vai vecas riepas karsē pilnīgā bezskābekļa vidē, iegūstot sintētisko eļļu un gāzi. Abas šīs metodes ļauj atgūt vērtīgas izejvielas, kas var aizstāt naftas produktus, taču tās ir tehnoloģiski sarežģītas, dārgas un saistītas ar augstākiem drošības riskiem.
Pirms kampaņas veiktā aptauja norāda, ka iedzīvotāji šīs problēmas mērogu apzinās ļoti vāji. Vairāk nekā puse Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju nezina, ka Getliņiem atlikuši vien daži gadi, un gandrīz puse kļūdaini cer uz jauna poligona izveidi. Rīgas un Ropažu pašvaldību vadītāji norāda, ka kaimiņvalstīs atkritumi jau sen tiek uztverti kā vērtīgs resurss, tāpēc arī mums ir pēdējais brīdis pāriet uz ilgtspējīgiem risinājumiem.
«Esam punktā, kurā Rīgas pašvaldībai ir jāpieņem lēmumi par atkritumu nākotnes utilizācijas risinājumiem un pārvaldības modeļiem. Ir skaidrs, ka jāiet līdzi laikam, jāvadās pēc Eiropas pilsētu prakses un jāizvēlas ilgtspējīgi risinājumi, lai tie vienlaikus būtu rīdzinieku interesēs,» uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.
Savukārt Ropažu pašvaldības domes priekšsēdētājs Aivars Draudiņš atgādina: «Kamēr mēs piemaksājam par savu atkritumu izvešanu un reģenerāciju, kaimiņvalstīs tos jau sen izmanto kā resursu. Pieaugot labklājībai, pieaug atkritumu daudzums. Lai samazinātu apglabājamo atkritumu daudzumu līdz ne vairāk kā 10 % apmērā, izvēļu nav daudz, tādēļ ir svarīga sabiedrības iesaiste diskusijās, kā rīkoties gudri un ilgtspējīgi ar atkritumiem nākotnē.»
Lai pievērstu uzmanību šim jautājumam, kampaņas ietvaros radīts tēls Trašers – atkritumu briesmonis, kas simbolizē augošos atkritumu kalnus un dārgākus rēķinus nākotnē. Iedzīvotāji tiek aicināti ne tikai aktīvāk šķirot, bet arī iepazīties ar iespējamiem risinājumiem un izmēģināt spēkus spēlē vietnē citsvariants.lv.
Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
