Santa.lv
  • Kas organismā notiek, kad guļam?

  • SAGLABĀ RAKSTU
    09.09.2026
  • Anija Pelūde
    Foto: Unsplash
    Miegs ir absolūti fundamentāla mūsu ķermeņa fizioloģiska vajadzība, tāpat kā dzert, ēst, elpot. Ne velti pieaudzis cilvēks miegā pavada trešdaļu savas dzīves. Bez miega mēs nevaram dzīvot, jo, ja pārstājam gulēt, tad aizejam bojā. Protams, tik radikāli notiek ļoti reti, un tas ir saistīts ar ļoti, ļoti retām slimībām. Bet, ja mēs esam miega badā, nepietiekamajā miegā, sliktajā miega kvalitātē, arī tas būtiski ietekmē veselību. Runa nav tikai par stundu skaitu. Mēs pilnīgi mierīgi varam gultā pavadīt un pat gulēt tās astoņas stundas, bet, ja miega kvalitāte ir slikta, mēs no miega nedabūjam labos efektus, ko tas mums var nodrošināt, skaidro neiroloģe Dr. Madara Mičule.

    Tātad miegs patiesībā ir ārkārtīgi sarežģīts fizioloģisks process, tas nav pasīvs stāvoklis, kura laikā organisms neko nedara. Ne velti miegam ir sava raksturīgā struktūra jeb arhitektūra un cikliskums, kas paredz to, ka mēs miega laikā nonākam dažādos stāvokļos. Kopā ir četras miega fāzes. Trīs no tām nav saistītas ar sapņu miegu, tās mēs saucam par neREM miegu (REM – angliski rapid eye movement jeb miegs ar ātrajām acu kustībām). NeREM miegs savukārt iedalās pavisam seklā miegā, vidēji dziļā miegā un dziļajā miegā, ko mums patīk monitorēt ar dažādām ierīcēm un šādi dabūt atgriezenisko saiti par savu miega kvalitāti. Ne-REM dziļais miegs jeb 3. miega fāze mums vairāk ir tieši nakts pirmajā pusē. Smadzeņu elektriskā aktivitāte tad ir stipri, stipri lēnāka nekā nomodā, un principā mūsu ķermenis atjaunojas, atgūst savus resursus. Savukārt nakts otrajā pusē mums parādās tā dēvētais sapņu miegs jeb REM miegs, kura laikā smadzenes ir gana aktīvas, un tad notiek informācijas apstrāde, kas ar mums dienas laikā noticis, ko mēs esam piedzīvojuši, iemācījušies, un tā sasintezēšana ar mums jau zināmo informāciju.

    Nu, lūk! Ja mēs guļam par maz, neizbēgami šī nakts otrā puse cieš, un mēs esam sapņu miega badā. Ja mums ir slikta miega kvalitāte, tad mēs neizbēgami varam novērot, ka ir abu šo svarīgo miega fāžu nepietiekamība – proti, mums var pietrūkt gan dziļā, gan sapņu miega.

    Miegs strādā arī daudzu citu organisma sistēmu labā. Piemēram, lai mums būtu laba imunitāte, vajag labu miegu. Lai mums strādātu endokrīnā sistēma, vajag labu miegu. Kvalitatīvs miegs regulē sāta hormona leptīna līmeni: ja mēs guļam slikti, leptīns sarūk mazumā, bet apetīti stimulējošais grelīns rodas vairumā… Miega laikā notiek smadzeņu attīrīšanās un vielmaiņas galaproduktu izvadīšana. Es teiktu, viss mūsu ķermenis, visa mūsu struktūra – gan fiziskā, gan psihoemocionālā – miega laikā noteiktā veidā atpūšas, atjaunojas, reģenerējas, kā arī notiek informācijas, pieredžu apstrāde.

    Kas notiek nepietiekama, nekvalitatīva miega dēļ? Kādi faktori liecina, ka tevi patiešām piemeklējuši miega traucējumi? Kādos gadījumos, lai miega traucējumus atrisinātu, nepieciešami medikamenti un kādas ir tipiskākās kļūdas, tos lietojot? Vai miegu uzlabot palīdzēs magnija un melatonīna lietošana? Un kā ar tautas līdzekļiem kā raudenes, vībotnes, vīgriezes, arī melisas tēja, baldriāna tabletītes? To neiroloģe Madara Mičule skaidro šajā rakstā:

    Uzmanības centrā

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    Satura mārketings

    Lasi vēl

    Lasi vēl

    Jaunākie raksti