Rīga +18°C 
Atbildi sniedz Ilona Vilkoite, gastroenteroloģe, gastrointestinālās endoskopijas speciāliste Dr. Vilkoites Vēdera klīnikā.
«Edīte, es jūs pilnībā saprotu – ja šādi simptomi saglabājas vairākus gadus, tie var radīt satraukumu, pat ja līdzšinējie izmeklējumi nav atklājuši neko bīstamu.
Rozā gļotas pie vēdera izejas visbiežāk nozīmē, ka gļotām piejaucies pavisam neliels asiņu daudzums. Jūsu gadījumā kolonoskopijā aprakstītie iekšējie hemoroīdi, ļoti iespējams, ir šāda simptoma iemesls, jo tie var asiņot minimāli un periodiski, īpaši pie cietākas vēdera izejas vai sasprindzinājuma. Arī divertikuloze pati par sevi parasti gļotas nerada, savukārt divertikulīts – divertikula iekaisums – izraisa simptomus galvenokārt akūta iekaisuma laikā, nevis gadiem ilgi.
Tas, ka slēpto asiņu tests ir negatīvs un kolonoskopija jau veikta, ir nomierinošas ziņas. Protams, svarīgi saprast, vai gļotu daudzums ar laiku nemainās un vai neparādās citi simptomi, piemēram, svara zudums, anēmija, ilgstoša caureja vai stipras sāpes vēderā. Ja nekā no tā nav un kolonoskopijas laikā nav konstatēts iekaisīgs zarnu bojājums, ļaundabīga slimība vai citas nopietnas izmaiņas, tad visbiežāk cēlonis ir labdabīgs.
Uzmanības centrā
Dažkārt pastiprinātu gļotu veidošanos var novērot arī cilvēkiem ar kairinātu zarnu sindromu, īpaši, ja ir izteikts taisnās zarnas kairinājums. Ja hemoroīdi rada sūdzības, ir vērts apspriest ar proktologu to ārstēšanas iespējas, jo tas var mazināt arī gļotu un asiņu piejaukumu.
Tāpat svarīgi rūpēties par regulāru, mīkstu vēdera izeju, uzņemt pietiekami daudz šķidruma un šķiedrvielu, lai mazinātu mehānisku kairinājumu anālajā kanālā.
Ja kopš kolonoskopijas ir pagājuši vairāki gadi vai simptomi kļuvuši izteiktāki, būtu lietderīgi atkārtoti konsultēties ar gastroenterologu vai proktologu, lai izvērtētu, vai nav nepieciešami papildu izmeklējumi. Vairumā gadījumu šāds ilgstošs, nemainīgs simptoms bez citām satraucošām pazīmēm nav saistīts ar nopietnu slimību. Taču jūsu sūdzības noteikti ir pelnījušas uzmanību, un ir svarīgi ne tikai pārliecināties, ka nav bīstama iemesla, bet arī atrast risinājumu, kas uzlabotu pašsajūtu un dzīves kvalitāti.»
