Rīga +3°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Es visu darīju, kā acu ārste pirms daudziem gadiem sacīja. Papildus tam smērēju arī viņas ieteikto acu ziedi Oftan dexa chlora. Kāpēc man joprojām ir iekaisušas plakstiņu malas?
– Blefarīta – plakstiņu malas iekaisuma – izraisītājs ne vienmēr ir skropstu ērcīte. Iekaisuma iemesli var būt arī alerģiskas dabas, kādreiz to izraisa mikrobi. Bet, ja runājam par skropstu ērcīti… Tā dzīvo arī uz ādas un ir daļa no mūsu normālās mikrofloras. Ērcīte uz skropstas veido bālu, puscaurspīdīgu cilindrisku muftu. Cilvēkam pašam to ir sarežģīti ieraudzīt, tāpēc ārsts izmanto biomikroskopu, lai to redzētu.
– Kādā vidē skropstu ērcītei patīk uzturēties?
– Sev labvēlīgos apstākļos. Mūsu plakstiņu malās ir daudz dziedzeru, kas izdala taukus, lai ieeļļotu acs virsmu. Ja šie dziedzeri saražo pārāk biezu taukaino sekrētu, uz ādas rodas skāba vide, kas patīk daudziem mikroorganismiem, tajā skaitā arī skropstu ērcītei. Tai savairojoties, veidojas iekaisums, kas var izpausties dažādi. Piemēram, plakstiņa mala ir apsārtusi, lobās āda, plakstiņš niez vai ir svešķermeņa, sausuma sajūta acī.
– Kāpēc dziedzeri izstrādā pārāk taukainu sekrētu?
– Tas saistīts ar mūsu vielmaiņu, ar kuņģa un zarnu trakta darbību, ar hormonālajām īpatnībām, reizēm arī ar sistēmiskām saslimšanām un imunitāti.
– Vai skropstu ērcīti var pavisam padzīt no skropstām?
– Tikai līdz tādai stadijai, lai ērcīte tev neradītu problēmas. Ja atjaunosies tai labvēlīgi apstākļi, arī problēma atjaunosies.
Tiesa, ievērojot ārsta ieteikumus par plakstiņu regulāru kopšanu, pareizi ēdot un uzmanot savu veselību, var iegūt miera periodu uz ļoti ilgu laiku.
– Pie kura speciālista vēl doties, lai pārbaudītu, vai ir plakstiņu malu iekaisums?
– Parasti to nosaka pie acu ārsta. Ja mēs redzam specifiskas muftas uz skropstu pamatnes, tad pastāv liela iespēja, ka tā ir skropstu ērcīte. Bet, ja mēs gribam būt pilnībā pārliecināti, tad acu ārsts izraus no plakstiņa vairākas skropstas, kurām ir raksturīgais aplikums, un tad tās nosūtīs uz analīzēm, kur laborants skropstas apskatīs mikroskopā un dos apstiprinājumu vai noliegumu skropstu ērcītes esamībai.
– Kas ir svarīgākais, uzsākot ārstēšanu?
– Pamatu pamats – higiēna. Uzsākot ārstēšanu, uz plakstiņiem jāliek siltas, mitras kompreses. Tās var būt gan ūdens, gan kumelīšu, kliņģerīšu vai melnās tējas kompreses, kas jātur no piecām līdz desmit minūtēm. Komprese saglabās siltumu ilgāk, ja izmantosi frotē dvieli vai flaneļa audumu, ko iemērc siltajā šķidrumā. Svarīgi, lai tas nav karsts, bet gan silts, lai neapdedzinātu plakstiņus.
Šis siltais mitrums atver dziedzerus, palīdz sašķidrināt un vieglāk izdalīt ārā sekrētu, nedaudz atmiekšķē aplikumu pie skropstu saknēm.
– Kāds ir nākamais solis?
– Plakstiņu malu tīrīšana. Vienkāršākais un lētākais, bet joprojām ļoti labi izmantojams variants ir šampūns zīdaiņiem, kas nekairina acis. Piemēram, Johnson’s Baby. Ir cilvēki, kas var izmantot koncentrētu šampūnu, bet, ja ir jutīgas acis, tad labāk to atšķaidīt ar vārītu ūdeni. Pēc tam vates kociņu iemērc atšķaidītajā šampūnā, aizver tīrāmo aci un kārtīgi izberzē skropstas un plakstiņu malas. Visbeidzot plakstiņi jānoskalo ar ūdeni.
Plakstiņu tīrīšanai var izmantot arī tam speciāli paredzētas putas Sterilid vai aptiekās nopērkamas mitrās salvetes, kas piesūcinātas ar speciāliem līdzekļiem plakstiņu tīrīšanai.
– Ko darīt, ja plakstiņš ir apsārtis, tūskains un niezošs?
– Tad ārsts izrakstīs kombinētu antibiotiku un kortikosteroīdu ziedi. To nedrīkst lietot ilgstoši, jo, piemēram, pie antibiotiku saturošas ziedes mikrobi sāk pierast, bet kortikosteroīdus saturoša ziede var izraisīt tādas blakusparādības kā paaugstināts acs spiediens, katarakta, sausās acs sindroms.
Taču akūtajā periodā ar šo ziedi plakstiņu maliņas drīkst smērēt divreiz dienā divas nedēļas (kādreiz, ja ārsts atļauj, ilgāk). Pēc tam uz kādu laiku var tikt ieteikta, piemēram, Blephagel želeja, kas nesatur antibiotikas un hormonus, bet kurai piemīt dezinficējoša iedarbība. Šo ziedīti lieto vienu vai divas reizes dienā, atkarībā no simptomu pakāpes.
– Un kā ar antibiotiku iekšķīgu lietošanu?
– Ja ir ērcītes izraisīts plakstiņu malu iekaisums, parasti neiesaku tās lietot. Visdrīzāk tad jārunā ar imunologu, kā uzlabot vispārējo organisma imunitāti.
Agrāk bija populāri ērcīti iznīdēt, tīrot plakstiņus ar spirta un ētera maisījumu, kliņģerīšu tinktūru, ķīmiski krāsot skropstas un likt briljantzaļā aplikācijas. Būtībā ķīmiskā krāsa nonāvē ērcīti, bet – tikai uz laiku.
Turklāt, nepareizi lietotas, šīs metodes var būt bīstamas – radīt acs ķīmisku apdegumu vai alerģiju.
– Ja izrādās, ka šī ērcīte ir ļoti agresīva, ko darīt?
– Tad izraksta speciāli aptiekā pagatavojamu ziedi ar 5% vai 10% metronidazolu, atkarībā no iekaisuma pakāpes. Reizēm acu ārsti izraksta arī aptiekā pagatavojamus sārmainas reakcijas pilienus, lai neitralizētu skābo vidi.
Mūsu klīnikā pieejama procedūra – acu plakstiņu tīrīšana ar īpašu iekārtu. Tātad speciālās attīrošās putās iemērc sterilus vienreiz lietojamus tīrīšanas uzgaļus, kuri, veicot ātras rotējošas kustības, notīra aplikumu no acu plakstiņu malām un skropstu saknēm. Procedūra nav sāpīga, un tā aizņem 10–15 minūtes. Pēc tam plakstiņu malas ir patiešām tīras, ko nevar panākt, tīrot skropstas mājās, un tas nodrošina labāku lokālo medikamentu iedarbību. Ja ir ļoti izteikts iekaisums, pēc sešām nedēļām procedūru vajag atkārtot.
Ja iekaisums ir bijis ļoti ilgstošs, tad vēlama atkārtota kontrole pēc sešām nedēļām, tad pēc trim un sešiem mēnešiem. Procedūras biežums atkarīgs no simptomu pakāpes un no tā, cik rūpīgi tu kop plakstiņus mājās.
– Kādas sekas var gaidīt, ja par skropstu ērcīti vispār neliekas ne zinis?
– Mēdz veidoties sausās acs sindroms, rasties krusas graudi vai mieža graudi. Var izmainīties skropstu augšanas virziens, tās sāk augt nepareizā virzienā – pret acs ābolu, izraisot pastāvīgu kairinājumu. Tātad plakstiņu gļotādā rodas rētaudi, kas izmaina plakstiņa stāvokli, un plakstiņš var iegriezties pret acs ābolu. Līdz ar to skropstas kā asa birste vēršas uz iekšu pret aci un to pastāvīgi kairina.
Cilvēkam kļūstot vecākam, pieaug arī risks, ka uz plakstiņa malas var attīstīties audzēji.
Skropstu, ādas un putekļu ērcīte – vai tā ir viena un tā pati?
Nē, viena un tā pati ir tikai ĀDAS un SKROPSTU ērcīte Demodex folliculorum. Tā ir 0,3–0,4 mm gara, dzīvo uz ādas un skropstām, parasti pie tauku dziedzeriem. Aktivizējas, ja saimniekam – cilvēkam – ir pazemināta imunitāte un vielmaiņas problēmas, tas ierosina iekaisumu tauku dziedzeru tuvumā.
Putekļu ērcīte ir vēl mikroskopiskāka radība, tikai 0,2 mm gara, kas barojas ar atmirušajām cilvēku un dzīvnieku šūnām un dzīvo jebkur, bet lielā daudzumā tās sastopamas mūsu gultā, jo te mēs pavadām trešdaļu savas dzīves. Lielā koncentrācijā putekļu ērcītes un to ekskrementi var izraisīt alerģiju tiem, kam ir uz to nosliece.
Izpausmes mēdz būt dažādas: asarojošas, apsārtušas, niezošas acis, var būt aizlikts deguns, ādas ekzēma, klepus, pat astma. Parasti sūdzības ir izteiktākas pēc pamošanās. Ko darīt? Jāveic bieža mitrā uzkopšana telpās, bieža gultasveļas maiņa, bieža spilvenu un segu mazgāšana. Ja tas nelīdz, pie alergologa!
