Āda un modernais piesārņojums

Aktuāli
Santa
Santa
Dace Kaņepe
23. septembris, 2019
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Pēdējos gados ādas veselības jomā lielākais raižu avots bijis saules ultravioletais starojums, bet tuvākās nākotnes izaicinājums būs zilās gaismas un tā sauktā modernā piesārņojuma ietekme. Pat ja tos neredzi, tava āda jūt! Konsultē skaistuma klīnikas 4. dimensija dermatoloģe Lauma Valeine un Natura Bisse trenere Viktorija Dobičina. un

Ar UV filtriem vairs nepietiek?

Līdz ar vides piesārņojumu pasaulē pieaug nepieciešamība pēc ādas aizsardzības, kas pārsniedz tradicionālo saules aizsarglīdzekļu lietošanu. Apsārtums, paaugstināts jutīgums, proteīnu un lipīdu slāņa bojājumi, pelēcīgs ādas tonis, ādas imūnsistēmas vājināšanās, dehidratācija vai pastiprināta taukošanās, pigmentācijas plankumi un krunciņas ir pazīmes, kas norāda, ka āda ikdienā pakļauta piesārņojuma ietekmei.

Gaisa piesārņojumu mēra PM daļiņās (angl. – particulate matter). Tās ir divu veidu – PM 2,5 un PM 10 (skaitlis norāda to diametru mikronos). Salīdzinājumam: cilvēka mata diametrs ir 50–70 mikroni, smilšu graudiņa – 90. Tas nozīmē, ka piesārņojuma daļiņas ir ārkārtīgi sīkas, tāpēc spēj iekļūt ne tikai elpošanas un gremošanas ceļos, bet arī ādā. PM 10 rodas no putekļiem un netīrumiem, PM 2,5 (vissmalkākās, tātad bīstamākās) veido dažādas gāzes, smagie metāli u. c.

Diemžēl gaisa piesārņojums nav tikai lielpilsētu problēma. Zinātniski pierādīts, ka tas ir augsts pat laukos, sevišķi tuvāk liellopu fermām (liellopi rada ļoti indīgas gāzes).

Pašlaik zināms, ka specifiskus, ļoti kaitīgus savienojumus PM daliņas veido kopā ar ekstremāliem laikapstākļiem – pārāk karstu un pārāk aukstu gaisu, kā arī lielu mitrumu. Jāzina arī, ka vasarā pārāk liela karstuma ietekmē gaisā veidojas tā sauktais sliktais ozons – kaitīgs skābekļa atvasinājums. 

Kopā ar piesārņojumu un saules ultravioleto radiāciju tas veido jauna veida piesārņojumu. Tā kā karstumā atveras ādas poras, šis kokteilis ādā tiek dziļāk. Tāpēc vasarā biežāk aizsprostojas poras, āda kļūst netīra, turklāt rodas laba vide baktērijām, kas ne tikai bojā tās virskārtu, bet arī izraisa akni.

Lai arī mums šķiet, ka Latvijā nav ļoti karsti vai ļoti auksti un mūsu āda ir pielāgojusies četriem gadalaikiem, speciālisti runā par kaitējumu, ko ādai nodara krasa temperatūras maiņa, kad vienu dienu ir plus seši grādi, bet nākamajā jau divdesmit. «Temperatūras svārstības ietekmē sejas ādu un tās aizsargfunkcijas,» ir pārliecināta zīmola Natura Bisse trenere, skaistuma speciāliste Viktorija Dobičina.

Kas ir zilā gaisma jeb HEV?

Zilās gaismas jeb HEV galvenais avots ir saule, taču, kopš mūsu ikdiena ir saistīta ar zilo gaismu izstarojošām digitālajām ierīcēm – viedtālruņiem, datoriem, LED televizoriem –, tās potenciālā ietekme sāk kļūt par satraucošu problēmu.

Vispirms gan jāmin, ka zilā gaisma optimālās devās mums ir nepieciešama, lai uzturētu možu garu. Tā palīdz uzveikt noteikta tipa depresijas, regulē cilvēka diennakts ritmu un uzlabo kognitīvās spējas. Tā kā zilā gaisma samazina miega hormona melatonīna līmeni organismā (starp citu, to nereti dēvē arī par skaistuma hormonu) – lai neietekmētu miega kvalitāti, viedierīcēs nav vēlams lūkoties vakaros. 

Šobrīd ir skaidrs, ka zilo gaismu visvairāk saņemam no tālruņa, jo tas atrodas tuvu sejai. Par zilās gaismas negatīvo ietekmi līdz šim trauksmi cēla acu slimību speciālisti – ir zināms, ka tā veicina kataraktu, glaukomu un citas acu slimības.

Tagad noskaidrots, ka zilais starojums ādā iekļūst visdziļāk – līdz pat hipodermai –, un par to sāk runāt arī dermatoloģijas un skaistumkopšanas nozares speciālisti.

Diemžēl pētījumi šajā jomā vēl ir samērā jauni. Dermatoloģe Lauma Valeine atsaucas uz pētījumiem, kuros pierādīts, ka zilā gaisma veicina melasmu jeb hiperpigmentāciju un, tai iekļūstot ādā, rodas reaktīvi skābekļa atvasinājumi (ROS), kas izraisa šūnu DNS bojājumus, ādas iekaisumu, kolagēna un elastīna šķiedru bojāeju. Tieši pigmentācijas traucējumi pagaidām ir viens no pārliecinošākajiem pierādījumiem, kas saistīti ar zilās gaismas ietekmi. Piemēram, ir novērots, ka tumšie plankumi pēc pinnēm izteikti veidojas vietās, ko ikdienā apspīd mobilā tālruņa gaisma.

Kā viedtālruņa zilā gaisma apstaro ādu, vislabāk var redzēt tumsā. Jāsaprot, ka tieši tādā pašā intensitātē seja tiek apgaismota arī dienas laikā. Jo vairāk skaties ekrānos, jo lielāku starojumu saņem. Viktorija Dobičina atzīst: «Diemžēl vēl nenojaušam, ko par zilās gaismas ietekmi zināsim pēc gadiem. Piemēram, faktu, ka UV stari izraisa vēzi, pētnieki konstatēja ļoti daudzus gadus pēc tam, kad tie vispār tika atklāti. Tāpēc mūsu galvenais uzdevums pašlaik ir saprast, kā mazināt zilās gaismas ietekmi uz ādu un, protams, veselību kopumā.»

Kā sevi pasargāt?

  • Pret moderno piesārņojumu.

Āda ir gudrs orgāns, tā spēj pielāgoties un aizsargāt sevi. Taču mūsu spēkos ir atbalstīt tās aizsargfunkcijas un pēc iespējas izvairīties no ekstremāliem ādu ietekmējošiem apstākļiem. Meklējot aizsardzības mehānismus, konstatēts, ka lielu lomu spēlē ādas mikrobioms jeb mikroflora.

Mikrobiomam draudzīgs – paredzams, ka šāds uzraksts drīzumā varētu parādīties uz jaunās paaudzes kosmētikas līdzekļiem.

Līdzīgi kā pirms vairākiem gadiem, kad katrs sevi cienošs zīmols saprata, ka kosmētikā nepieciešams saules aizsargfiltrs, nākotnē kosmētikas līdzekļos tiks iekļautas sastāvdaļas, kas atbalstīs ādas dabisko mikrofloru.

Aktuālāka nekā jebkad agrāk ir kosmētika ar probiotikām un prebiotikām. Pirmās ir ādas labie varoņi – dzīvi mikroorganismi, otrās ir barība, kas nodrošina to pastāvēšanu. Lai arī šī joma ražotājiem ir ļoti vilinoša, pagaidām gan probiotiku iestrāde kosmētikā ir dārga un sarežģīta. Taču mēs varam izvēlēties kosmētiku, kas ar dažādu komponentu palīdzību atbalsta ādas aizsargbarjeru un stiprina to.

Ļoti būtiska ir arī ādas attīrīšana. Pēdējos gados populāras kļuva sejas maskas ar pretpiesārņojuma efektu. Optimāla būtu tāda, kas gan attīra ādu no toksīniem (lieliski šo darbu veic visu veidu māli), gan sniedz antioksidējošu iedarbību. Maska ar norādi detox vai anti pollution ir teicams papildu līdzeklis ikdienas ādas kopšanā, taču jāsaprot, ka pēc desmit minūtēm, kad tā ir nomazgāta, āda atkal ir pakļauta vides ietekmei. Tāpēc būtiski sejas ādu ik rītu kopt tā, lai izveidotos aizsargvairogs, kas neļauj vai kavē sīko daļiņu nokļūšanu ādā.

  • Pret zilās gaismas ietekmi.

Tirgū sāk parādīties pirmā kosmētika ar tā saukto HEV vairogu un sastāvdaļām, kas absorbē tās radītos brīvos radikāļus. Par zilās gaismas radītu bojājumu neitralizatoriem uzskata vitamīnus, īpaši C vitamīnu, augu polifenolus, selēnu, cinku, sarkanās aļģes, teobromīnu (iegūst no kakao sēklām), kā arī skābes, piemēram, ferulskābi.

Antioksidantu serumi un saules aizsarglīdzekļi (un grims), kas satur minerālos jeb fiziskos filtrus, tiek minēti kā potenciāli aizsargājoši pret zilās gaismas kaitīgumu.

Lai samazinātu zilās gaismas devu ikdienā, lūkojoties telefonā, jāsamazina ekrāna spilgtums vai jāieslēdz zilās gaismas filtrs. Pēc iespējas biežāk labi izmantot hands free sistēmu un bez vajadzības neturēt ieslēgtu datora ekrānu.

Uzmanību – saule!

  • UVB stari – veicina DNS bojājumus, priekšlaicīgu novecošanu
  • UVA stari – veicina DNS bojājumus, šūnu oksidācijas procesu un hiperpigmentācijas veidošanos, vājina ādas imūnsistēmu, priekšlaicīgu novecošanu
  • Zilā (redzamā) gaisma – rada oksidatīvo stresu ādai, hiperpigmentāciju, priekšlaicīgu novecošanu
  • Infrasarkanā (neredzamā) gaisma – rada DNS bojājumus, oksidatīvo stresu.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

 

Privātā Dzīve

Vairāk

Receptes

Vairāk

Veselība

Vairāk

Ieva

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+