Rīga +6°C 
Pārdozēšanas gadījumā tu vari nepamanīt nekādas īpašas pazīmes, jo D vitamīna līmenis organismā palielinās lēni un ilgstoši, skaidro Dr. Maija Gureviča, endokrinoloģe un interniste, un D vitamīna pētniece Latvijā.
Parasti D vitamīna medikamenti un uztura bagātinātāji satur neaktīvo D vitamīna formu, kurai nav tūlītēja ietekme uz organismu – jāiziet vairāki pārveidošanās ceļi, līdz D vitamīns kļūst par aktīvu formu un rada savus efektus. Tādēļ ilgstoši lietotas pārāk lielas D vitamīna devas drīzāk būs hronisku izmaiņu cēlonis, piemēram, iemesls nierakmeņu slimībai.
Savukārt intoksikācija ar D vitamīnu (ļoti lielas devas, piemēram, 50 000 SV dienā) var palielināt kalcija līmeni asinīs un izpausties kā slikta dūša, vemšana, izteikts nogurums un aizcietējumi. Šādā situācijā noteikti jāvēršas pēc palīdzības pie ārsta.
Saindēšanās ar D vitamīnu notiek ārkārtīgi reti, un visbiežākais iemesls ir lietošanas kļūdas. Piemēram, D vitamīna preparāta viena piliena vietā cilvēks lietojis pilnu pipeti.
Ja asins analīzēs konstatē D vitamīna līmeni, kas lielāks par 100 ng/ml – tas var radīt ilgtermiņa sekas kalcija vielmaiņā, var palielināt nierakmeņu slimības risku un izmaiņas asinsvadu sieniņās. Proti, tā nav asinsvadu kalcifikācija – nē, te darbojas cits mehānisms, kas pašlaik tiek pētīts, bet rezultātā var pieaugt sirds un asinsvadu slimību risks. Ja, lietojot D vitamīnu, konstatē pārmērīgu tā līmeni asinīs, D vitamīna lietošana jāpārtrauc uz diviem, trim mēnešiem. Tad atkal asins analīzēs jānosaka tā līmenis un, atkarībā no iegūtajiem rezultātiem, D vitamīns jāatsāk lietot, taču adekvātā, visbiežāk mazākā devā nekā līdz šim.
Svarīgi! Pievērs uzmanību, kādā daudzumā D vitamīns pievienots arī citiem polivitamīniem vai uztura bagātinātājiem, kurus tu lieto. Jo šīs devas summējas!
Vairāk lasi žurnāla IEVAS VESELĪBA speciālizlaidumā Tava imunitāte!
