Rīga +18°C 
Tā dēvētais labais holesterīns (ABL) savukārt ir cilvēka organismam nepieciešama viela, kas mazina tauku nogulsnēšanos asinsvadu sieniņās. Dažādu faktoru ietekmē – uztura, fizisko aktivitāšu trūkuma, bet galvenokārt ģenētisku iemeslu dēļ – sliktais holesterīns (ZBL) var tikt sintezēts par daudz, un tas ir galvenais faktors tādu sirds un asinsvadu slimību kā miokarda infarkts un galvas smadzeņu insults attīstībai.
To, vai jālieto holesterīnu pazeminoši medikamenti, nosaka kardiologs vai ģimenes ārsts vizītes laikā, izmantojot specifisku, pēc Eiropas vadlīnijām izstrādātu riska kalkulatoru un ņemot vērā tādus faktorus kā vecums, dzimums, vai pacients smēķē, kāds ir holesterīna līmenis asinīs un kāds ir asinsspiediens.
Ja analīzes neuzrāda vēlamo rezultātu, ārsts izraksta holesterīnu pazeminošās zāles – statīnus.
Tie ir medikamenti, kas samazina sliktā holesterīna veidošanos organismā. Statīni atklāti pirms gandrīz 40 gadiem un ir ļoti plaši izpētīti, līdz ar to tie vienmēr ir pirmā izvēle hiperholisterinēmijas jeb paaugstināta holesterīna līmeņa ārstēšanā. Statīni ievērojami samazina sliktā holesterīna līmeni, tādējādi mazinot infarkta un insulta attīstības iespēju.
Savukārt Aterolip nav medikaments, bet uztura bagātinātājs, kas sola holesterīnu pazeminošu efektu. Slimību ārstēšanai un novēršanai neizmanto, precīzāk, nedrīkst izmantot, uztura bagātinātājus vairāku iemeslu dēļ.
- Pirmkārt, uztura bagātinātāju izplatīšanu un tirgošanu Zāļu valsts aģentūra nekontrolē. Tā kā nav striktas kontroles pār šo produktu ražošanu, nevaram paļauties, ka uztura bagātinātājs satur tieši tās vielas un tieši tādā koncentrācijā, kā ir rakstīts uz iepakojuma, kā arī – vai tur nav klāt kas lieks. Turpretim jebkuru zāļu ražošana tiek stingri pārraudzīta. Lai medikaments no zāļu laboratorijas nonāktu līdz aptiekām, paiet vidēji 20 gadi, kuru laikā tiek pētīts, vai tas ir drošs, kāda būtu visatbilstošākā deva un kā varētu šo medikamentu padarīt vēl drošāku un efektīvāku. Lai tiktu cauri šim sietam, jāsaņem neskaitāmas atļaujas, jāpārvar neskaitāmas pārbaudes. Turklāt ar to viss nebeidzas – arī pēc zāļu nonākšanas aptiekā ir iespējams ziņot par novērotajiem blakusefektiem, kas arī tiek ņemts vērā un ietekmē zāļu lietošanas instrukciju nākotnē.
Līdz ar to nav pat iespējams salīdzināt zāļu un uztura bagātinātāju drošumu.
- Otrkārt, par uztura bagātinātājiem kopumā ir maz pētījumu. Ir atsevišķi pētījumi par Aterolip, kuros piedalījušies salīdzinoši maz pacientu. Turklāt šiem pētījumiem ir pretrunīgi rezultāti, kā arī samērā bieži minētas blakusparādības.
- Treškārt, praktisks apsvērums – cena. Statīni mēnesī izmaksās vien pāris eiro, savukārt minētā uztura bagātinātāja cena ir ievērojami augstāka. Šis ir tas gadījums, kad dārgāks nenozīmē labāks.
