Savulaik intervijā žurnālam Privātā Dzīve Edvīns Zariņš izstāstīja, ka patiesībā tapa šī nu jau leģendārā dziesma. "Godmanis reiz teica –
cilvēkam jānodzīvo 50 gadu, lai uzrakstītu tādu dziesmu kā Kurtizāņu ugunskurs," smējās autors.
«Dziesma ir patiess novērojums – stāsts par pērkamu skuķi. To redzēju pirms pāris gadiem, kad vakarā ar vienu radinieku iegājām paēst vakariņas viesnīcas Latvija krogā. Pie bāra sēdēja jauna, smuka meitene. Viņai apkārt pinās veči – nu gluži kā es tagad – ar resniem vēderiem. Viens parāda naudu, otrs parāda. Meitene vienu izvēlējās, un abi aizgāja. Pēc laika meitene atgriezās, iedzēra šampīti, uzpīpēja un tirgojās tālāk. Tovakar mēs tur nosēdējām vairākas stundas un šī aina ik pēc laika atkārtojās.
Spriedām – kas būs, kad viņai būs piecdesmit? Kam viņa būs vajadzīga?
Nauda jau visu neaizstāj…» sacīja Zariņš.
Edvīna Zariņa dzīves stīga pārtrūka pirms četriem gadiem janvārī.










































































































































































