Kā rīkoties, ja piemeklējusi panikas lēkme?

Santa.lv
Santa.lv
7. aprīlis
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Panikas lēkmes ir īslaicīgas trauksmes epizodes. Tās ir neprognozējamas un var notikt jebkurā laikā un vietā, turklāt sajūtas, kuras cilvēks piedzīvo, nav proporcionālas patiesajai situācijai un var pat nebūt saistītas ar apkārt notiekošo.

“Panikas lēkmes izraisa ļoti intensīva draudu nojauta, kas ne vienmēr ir pamatota. Šādām  lēkmēm ir raksturīgs straujš sākums, tās ir intensīvas un neprognozējamas. Dažādās situācijās, kas reizēm var būt arī pavisam ikdienišķas un sadzīviskas, piemēram, lielveikala apmeklējuma laikā, cilvēks var piedzīvot kādu “trigeri” (nepatīkamu sajūtu izraisītāju), kā rezultātā parādās noteikta somatiska reakcija, piemēram, karstuma viļņi, sirds dauzīšanās un plaukstu svīšana. Panikas lēkmes gadījumā šīs somatiskās reakcijas tiek katastrofizētas jeb virzītas visbriesmīgākā scenārija virzienā. Panikas lēkmju laikā indivīds piedzīvo tādu kā apburto loku, kur domas, emocijas, uzvedība un somatiskās reakcijas viena otru pastiprina un liedz situāciju novērtēt objektīvi,” skaidro sabiedrības veselības speciāliste un veselības zinātņu maģistre Ineta Vanaga.

Panikas simptomi - gan fiziski, gan psihiski

Panikas lēkmes tipiskākie fiziskie simptomi ir paātrināta sirdsdarbība, sirdsklauves, pat sāpes krūtīs un diskomforts. Tāpat to var pavadīt svīšana, drebuļi, trīce, tirpstošas rokas un sajūta, ka varētu noģībt. Arī elpas trūkums, reibonis un smakšanas sajūta ir tipiski panikas lēkmes simptomi.

Savukārt psihiskie simptomi ir trauksme, bailes zaudēt kontroli vai sajukt prātā, bailes no nāves, kā arī nerealitātes vai depersonalizācijas sajūta, kas cilvēkam liek justies, it kā viņš vērotu sevi no ķermeņa ārpuses.

Terapija, pašpalīdzošas grupas un relaksācijas tehnikas

Panikas lēkmju saknē ir kādas neapzinātas emocijas, ko ir svarīgi no zemapziņas izcelt apziņā. Lai to paveiktu, nereti ir nepieciešams palīgs – persona, kura ir izglītota šajā jomā un zina, ko dara. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā tikt galā ar panikas lēkmēm, ir kognitīvi biheiviorālā psihoterapija, kuras laikā cilvēks tiek izglītots par panikas lēkmēm, strādā pie savas pārliecības, domu un uzvedības pārstrukturizēšanas, kā arī identificē iespējamos panikas lēkmju cēloņus.

Tāpat palīdzēt var arī dažādas pašpalīdzošās grupas, kurās satiekas cilvēki, kuri cieš no panikas lēkmēm, psihodrāmas grupu terapijas un individuālās konsultācijas. Savukārt panikas lēkmju laikā noderīgas var būt dažādas relaksācijas tehnikas – kā elpošana un pozitīva vizualizācija jeb sevis iztēlošanās kādā drošā vietā. Reizēm tiek nozīmēti arī medikamenti trauksmes mazināšanai, depresijai vai sirdsdarbības regulācijai.

Kā atpazīt un palīdzēt, ja cilvēks piedzīvo panikas lēkmi?

Panikas lēkmju diagnozi var noteikt tikai speciālists, tomēr arī līdzcilvēki var novērot izmaiņas cilvēka uzvedībā, piemēram, pamanīt bailes, apjukumu, dezorganizētu uzvedību. Tādos gadījumos nepieciešams sniegt atbalstu – mierinot, esot blakus, kopā elpojot, cenšoties novērst katastrofizējošās domas.

Panikas lēkme ilgst līdz pat 30 minūtēm, taču tās kulminācija ir novērojama aptuveni desmitajā minūtē.

Ja ģimenes loceklim ir diagnosticēti trauksmes traucējumi ar panikas lēkmēm, arī līdzcilvēkiem nepieciešams izglītoties, lai nepieciešamības gadījumā viņi būtu gatavi sniegt vajadzīgo atbalstu.

Kad doties pie speciālista?

Par panikas lēkmēm nepieciešams piedomāt, ja tās atkārtojas vismaz četras reizes mēnesī. Pie speciālista jādodas arī tad, ja indivīds piedzīvo trauksmi un bailes, tikai domājot par iespējamajām panikas lēkmēm. Tā rezultātā cilvēks sāk izvairīties no situācijām, kurās varētu tās piedzīvot, kas, savukārt, būtiski ietekmē dzīves kvalitāti un spēju pilnvērtīgi funkcionēt – dzīvot, strādāt, tikties ar cilvēkiem.

"Pašreizējos apstākļos daudzi izjūt satraukumu – ja tas ir viegls un epizodisks, iespējams izmantot fitoterapiju jeb ārstēšanu ar augu drogām un to preparātiem. Ārstniecības augi, kas tiek izmantoti nomierinošajos preparātos, ir baldriāna sakņu, melisas lapu un piparmētras, pasifloras lapu ekstrakti, tāpat arī, kas mazina spriedzi, tonizē, uzlabo kognitīvās funkcijas un palīdz adaptēties stresam. Ne mazāk svarīgi  ir iekļaut uzturā produktus, kas bagāti ar B grupas vitamīniem un magniju, jo tie veicina normālu nervu sistēmas darbību,” stāsta Apotheka sertificētā farmaceite Anna Kivleniece.

Tāpat satraukuma mazināšanai var noderēt vannas, kurās izmantots vannas sāls ar magniju, kas atslābinās un uzlabos miegu. Vannām var izmantot arī ēteriskās eļļas ar relaksējošu iedarbību, piemēram, lavandas, melisas un piparmētras.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+