Rīga +18°C 
KLAUSIES
Atgriešanās pie saknēm
Jāņa sēta Kuldīgas novada Padures pagastā slīgst ziedos. Kur vien sniedzas skatiens – gan dobēs, gan puķu podos –, acis grimst krāsainu puķu kupenās. Smaržo āboli, plūmes, cidonijas, kas saulainajā laikā gatavojas gaismas ātrumā. Inta Sproģe zem liela saulessarga griež ābolus plātsmaizei. Vakarpusē solījusi atbraukt meita. Inta klusi vadījusi dzīvi izcilā tenora pavēnī un vienlaikus spēlējusi nozīmīgu lomu mākslinieka radošajā biogrāfijā.
«Kad Sproģi atguva vecāku zemi Padures pagastā, to sadalīja starp sešiem bērniem,» par atgriešanos operdziedātāja Jāņa Sproģa dzimtajā pusē stāsta mākslinieka atraitne Inta Sproģe.
«Jānis ir jaunākais bērns ģimenē un viens no pēdējiem pieteicās uz īpašumu, tāpēc mums pašā malā iedalīja beidzamos trīs hektārus. Vēlāk viņš piepirka zemi klāt, ko izīrējam vietējiem zemniekiem. Tur augstāk pacēlās Sproģu ģimenes māja,» Inta norāda uz piekalnīti.
«Kad vecāki atgriezās no izsūtījuma, ēka bija nojaukta, saimniecība izputināta. Zemi apsaimniekoja kolhozs. Kad atnācām uz šo vietu, te bija aramzeme un ceļš uz Ventu. Jānis iegādājās vasaras mājas karkasu, to apsita ar dēļiem, un tapa neliela ēka dzīvošanai. Vēlāk viņš nopirka jau pamatīgāku būvi – guļbaļķu pirtiņu. To novietoja tuvāk Ventai un vienu telpu iekārtoja dzīvošanai. Tur es mitinos. Kad mazbērni bija mazi, vasaras pavadīja pie mums laukos.
Es nevaru iedomāties dzīvi pilsētā uz akmeņiem, īpaši vasarā, un mēs jau padomju laikā sākām būvēt māju smukā vietā Ventas krastā, netālu no Kuldīgas.
