Ne tikai Kaupēns. Valdzinošā laupītāja Leona Adamaiša gaitas Latvijā un nelabais gals

Nakts aizsegā

Avīze Latvijas Kareivis 1923. gada 12. maijā rakstīja: «Vakar Jelgavā Virsnieku nama plašās telpās iesāka tiesāt apsūdzību pret Adamaiša laupītāju un slepkavu bandu. Apsūdzēto ir pavisam 18, no kuriem 9 galvenie vainīgie, starp tiem arī pats Adamaitis, atrodas apcietinājumā, bet pārējie svabadībā. Viņi apsūdzēti par bandas slēpšanu kā līdzzinātāji, laupīto mantu glabātāji un pircēji. Bandas lietā iekļauti 95 liecinieki. Sākot no 1918. gada līdz 1922. gada beigām Jelgavas apkārtnē tika izdarīta vesela virkne pārdrošu laupīšanu, slepkavību un zādzību, kuru pastrādātājus, neraugoties uz spertiem soļiem, ilgāku laiku nevarēja atrast.»

Leons Adamaitis bija Lietuvas pavalstnieks un tiesas prāvas laikā tikai 25 gadus vecs. Šis raksts nav ne pētījums, ne vienīgā patiesība. Tikai versija par kādu īsu mūžu. Par vārdu, kuru izdzirdot laikabiedri šausmās nodrebēja, bet tajā pašā laikā gribēja ieraudzīt vaigā.

Briesmu stāstos bija sava daļa romantikas, kas straujāk lika pukstēt jaunu sieviešu sirdīm. 

Adamaitis savas pēdas ir atstājis arī Vidzemes pusē. Par to liecina publikācija avīzē Latvijas Kareivis: «1920. gada 7. maijā Lielstraupes pagasta Baltiņu mājās maskojušies laupītāji nolaupīja mežsargam bisi un prasīja, lai tas atdodot brauniņu un 15 000 rubļu. Kad tas atteicās, laupītāji sasēja tam rokas, nosēdināja krēslā un sāka ar sveci dedzināt kājas. Mājiniekus laupītāji pēc tam sasēja, draudēdami nodedzināt mājas, paņēma zirgu ar ratiem, iznesa no istabas visas vērtīgās lietas un divas bises, kopsummā par 208 830 rubļiem, un aizbrauca. Nolaupīto zirgu vēlāk atrada Krimuldā.»

Adamaitis bijis skaists vīrietis. Viņš pats sev uzmaucis cilpu kaklā, un viņa pēdējie vārdi bijuši: «Palieciet sveikas! Es pats biju skaists, un mani darbi bija skaisti!»

Bandītu sabiedrotās – sievietes