Rīga +16°C 
- Vidēja
- Lēti
- 1st (pagatavošana)
Sastāvdaļas:
- jebkuras šķirnes un jebkāda izmēra tomāti, taču vismaz daļai no tiem jābūt ne pārāk lieliem un diezgan stingriem
- ūdens
- sāls – 1,5 % no kopējā apjoma
- jebkāds iecienītais etiķis – 0,5 % no kopējā apjoma
Sastāvdaļas:
- jebkuras šķirnes un jebkāda izmēra tomāti, taču vismaz daļai no tiem jābūt ne pārāk lieliem un diezgan stingriem
- ūdens
- sāls – 1,5 % no kopējā apjoma
- jebkāds iecienītais etiķis – 0,5 % no kopējā apjoma
Vasaras izskaņa ir tomātu ražas laiks, un šogad tā padevusies dāsna. «Visiem, kam ir siltumnīca, ar noteiktu cikliskumu aktualizējas jautājums – kā pagarināt tomātu dzīvi un paša prieku par tiem? Pats dodu priekšroku šādai pieejai – vasarā pārēsties tā, lai negribas līdz Ziemassvētkiem, un pārējos iekonservēt. Var droši likt lietā visas klasiskās tomātu dzīvības paildzināšanas metodes: kaltēšanu, marinēšanu, pārvērst tos kečupā, pastā vai sulā,» stāsta Sirmais.
Vissenākā – kaltēšanas metode
Vēl pirms Kolumbs atveda tomātus uz Eiropu, tie bija ķirštomātiņu izmērā un pat mazāki. Acteki, kas tomātus padarīja par nozīmīgu pārtikas augu, tos grieza uz pusēm vai saspieda un nolika saulītē, lai izkalst. Tas notika samērā ātri, atlika vien uzbērt sāli, un šādi izkaltētus tomātus varēja pievienot sautējumiem, zupām un citiem ēdieniem.
Itāļi gāja soli tālāk un sāka uzglabāt kaltētus tomātus olīveļļā. «Veikalā nopērkamie saulē kaltētie tomāti lielākoties nav līdz galam izkaltēti. Kā nākas izkaltēts tomāts ir tik ciets, ka ar to var naglu sienā iedzīt, no tā var pagatavot tomātu pārslas, bet var arī glabāt eļļā. To arī iesaku darīt,» rekomendē šefpavārs.
Tomātu garša kā vasarā jebkuram ēdienam – pasta, sula, kečups
Pirms Otrā pasaules kara, bet it sevišķi kara laikā modē nāca burkas un bundžas, jo bija svarīgi pārtikas produktus uzglabāt pēc iespējas ilgāk. Un atkal jau itāļi bija soli priekšā pārējiem un sāka konservēt tomātus savā sulā: noblanšētus, nomizotus tomātus aplēja ar svaigi pagatavotu tomātu sulu un pasterizēja. Šādi pagatavoti tomāti lieliski iederas Boloņas mērcē, lazanjā un citos itāļu virtuves ēdienos.
«Latvijā vispopulārākā tomātu ēšanas metode laikam ir kečups, ko arī var viegli pagatavot mājās. Tomātiem pieliec ķiplokus, sīpolus, selerijas un visu citu, ko sirds kāro, vāri, līdz tie jūk ārā, sablendē un uzvāri vēlreiz, pievienojot cukuru, sāli, etiķi. Ja gribas, lai kečups ir biezāks, pievieno kukurūzas vai kartupeļu cieti. Visu pildi burkās un lieto laimīgs,» iesaka Mārtiņš Sirmais.
Līdzīgi gatavo arī tomātu pastu: sastāvdaļas uzvāra, sablendē un liek atpakaļ katlā, taču ilgi karsē, līdz izveidojas pasta, kurai beigās var pievienot etiķi, sāli un cukuru.
Pēc tāda paša principa gatavo arī tomātu sulu, vienīgi to pēc sablendēšanas vēl izlaiž caur sietu, tad uzsilda un noregulē garšu. Tā kā tomāti ir dabiski saldi, sulai cukura pietiek tāpat, bet kā konservantu var pievienot sāli un etiķi.
Marinēti tomāti vecmāmiņu gaumē
Lielākoties marinēti tomāti ir raksturīgi Austrumeiropas valstu virtuvei. Ar tomātu marinādi gan nav ieteicams pārlieku eksperimentēt, īpaši tad, ja tomātus paredzēts izmantot citos ēdienos, jo specifiska garša var būtiski ierobežot to lietošanas iespējas.
Svarīga ir arī pašu tomātu atlase: marinēšanai vispiemērotākie ir lielie plūmju tomāti vai ‘San Marzano’ šķirnes tomāti. «Tā ir specifiska šķirne, kas veidojusies vulkāniskā, ar minerāliem bagātā augsnē, tāpēc tie ir ļoti saldi un garšā bagātīgi ar pietiekami biezu mizu. Tas marinējot ir svarīgi, jo tomāti ar plānāku mizu viegli izšķīst. Ja gatavo sulu vai kečupu, var izvēlēties jebkādus tomātus,» skaidro Mārtiņš Sirmais.
Tomāti savā sulā
PAGATAVOŠANA
