Klikšķini te un saņem atlaidi SANTA+! 
Rīga +9°C 
Dzimumzīmes un fotonovecošana
Āda ir kā dzīves spogulis, kurā var spoguļoties gan iepriekšējo gadu notikumi, gan saules atstātās pēdas jeb fotobojājumi. Par dažādu veidu plankumiem mēs pašas nereti mēdzam bezrūpīgi uzskatīt: ai, tie jau ir tikai saules plankumi, tie man no pīlinga, tie man no ceļojuma, lai gan reizēm ādā attīstās pavisam cita veida izmaiņas, ko bez dermatologa otras acs – dermatoskopa – bieži vien nemaz nevar noteikt.
Dermatoloģe Linda Kapteine-Veita atgādina, ka dzimumzīmes tiek iedalītas iedzimtajās un dzīves laikā iegūtajās. Jaunas dzimumzīmes veidojas līdz aptuveni 35 gadu vecumam, bet vēlākajos gados veidojumi, kas parādās uz ādas, vairs nav saistīti ar pigmenta nēvusiem jeb dzimumzīmēm, bet biežāk ar ādas fotonovecošanas pazīmēm un dažādām ādas izmaiņām. Interesanti, ka
pēc 45–50 gadu vecuma dzimumzīmes samazinās,
un, ja vien cilvēks nodzīvotu līdz simts gadiem, tad konstatētu, ka uz ķermeņa ir tikai tās dzimumzīmes, ar kurām viņš piedzima. Ļoti bieži fotonovecošanas rezultātā var novērot uz ādas arī mazus sarkanus punktus, pāpulas, mezgliņus – tā sauktās ķiršveida angiomas un angiokeratomas, kas ir nekaitīgi, labdabīgi asinsvadu veidojumi.
«Reizēm šos labdabīgos veidojumus vēlams likvidēt praktisku iemeslu dēļ, jo tie var atrasties traucējošās vietās un tikt traumēti. Taču, sakairinot asinsvadu veidojumus, var veidoties piogēniskās granulomas – nepatīkami un iekaisīgi asinsvadu labdabīgie audzēji. Tāpēc lielākos veidojumus un tos, kas pakļauti traumatizācijas riskam, labāk ir likvidēt ar asinsvadu lāzeru,» iesaka dermatoloģe. Jāņem arī vērā, ka ar gadiem epiderma kļūst plānāka, var parādīties iekaisumi. Piemēram, vaigu apsārtums, redzams asinsvadu tīklojums norāda, ka āda tikusi pārsauļota, un bieži vien tā vietā, lai ļautu epidermai atjaunoties, cilvēks sauļojas vēl vairāk, lai mazinātu apsārtumu, bet tādējādi raga kārtas šūnu slānītis vēl vairāk tiek iznīcināts, un ādas aizsargbarjera zūd.
Keratoze vai plakanšūnu vēzis?
Ja ir gaiša āda – un mums Latvijā pārsvarā visiem tāda ir –, ar gadiem var parādīties arī dažādas keratozes un epidermas sabiezējumi, un tikai speciālists var noteikt – vai tās ir labdabīgas vai ļaundabīgas. Ir seborejiskās keratozes jeb bazālo šūnu papilomas (tautā sauktas arī par vecuma kārpām) – tās vizuāli nav estētiskas, bieži vien arī fiziski traucējošas, bet ir labdabīgi virspusēji ādas veidojumi.
Savukārt aktīniskās keratozes jeb saules keratozes jau ir bīstamas, jo tas ir hronisks saules ultravioletā starojuma izraisīts ādas bojājums, ko uzskata par ādas pirmsvēža stāvokli un kas, lēnām attīstoties, diemžēl var pārveidoties par plakanšūnu audzēju.
«Mums, dermatologiem, ir ļoti svarīgi izķert tieši šīs aktīniskās keratozes, kurām ir potenciāli bīstama audzēju attīstība,» uzsver Linda Kapteine-Veita. Reizēm ārstēšana ilgst pāris mēnešu, bet reizēm ir nepieciešams daudz ilgāks laiks. Tas ir atkarīgs no epidermas bojājuma dziļuma – jo bojājums ir dziļāks, jo, iespējams, ilgāk terapija ir jāturpina, taču tā sevi var pasargāt no ļaundabīgo procesu attīstības. Lai gan plakanšūnu audzējs nav biežāk sastopamais, tas,
tāpat kā melanoma, var izraisīt metastāzes.
Visbiežāk tas uz ādas lokalizējas vietās, kur klāt tiek saules stari, – kungiem tā var būt arī galva, tāpēc, lai izvairītos no ultravioletā starojuma, jāvalkā cepure, jālieto saules aizsargkrēms.
Aizsardzība no saules kaitīgās ietekmes nepieciešama ne tikai sejai, bet arī ausīm, kakla zonai, pleciem, muguras augšējai daļai. Citās ķermeņa daļās, ja runa ir par aktīnisko keratozi, bīstamās izmaiņas ir retāk novērojamas. Starp citu, arī strādājot telpās, UV starojums caur logu var radīt ādas fotobojājumu.
Āda kļuvusi asāka, raupjāka?
Ja jūtams, ka āda kādā vietā kļuvusi asāka vai raupjāka vai arī, smērējot krēmu, ir sajūta, ka pirksti tā kā aizķeras, tas ir signāls, kam jāpievērš uzmanība, – pirmais sarkanais karodziņš, kas vēsta: ādā sākušās izmaiņas un, iespējams, vainīga ir aktīniskā keratoze. Bieži vien tā sākotnēji vēl pat nav vizuāli redzama, taču var būt sataustāma. Kamēr bojājums ir neliels, to ir iespējams veiksmīgi ārstēt, neļaujot attīstīties ļaundabīgam procesam.
«Otra biežāk sastopamo audzēju grupa ir bazālo šūnu karcinomas – to tiek diagnosticēts ļoti daudz, ne visas nonāk statistikas uzskaitē, jo daļa tiek atklātas un izārstētas zinoša dermatologa kabinetā,» norāda Linda Kapteine-Veita.
Ja uz ādas parādās nedzīstoša pumpa vai mezgliņš, to noteikti nedrīkst atstāt bez ievērības.
Salīdzinājumam – izsitumi parasti sadzīst pāris mēnešu laikā arī tad, ja tos vairākkārt samokām un noplēšam kreveli, bet bazālā šūnu karcinoma turpina par sevi atgādināt atkal un atkal. Lai gan tas ir ļaundabīgs ādas audzējs, labā ziņa ir tā, ka, to atrodot un izārstējot, var mierīgi dzīvot tālāk. Šis audzējs var atrasties gan saules skartās vietās uz ķermeņa, gan arī citur, turklāt to izskats var būt pavisam atšķirīgs no jau aprakstītās pumpiņas. Var būt izmainīta, tāda kā atrofiska, iespējams, arī asāka ādas virsma, ar pērlīšu veida izsitumiem veidojuma perifērijā.
Melanoma – īpaši bīstama
Lai arī saslimšanas gadījumu ar melanomu Latvijā ir procentuāli mazāk nekā ar citiem ādas audzējiem, melanomas jeb melanocītu pigmenta šūnu audzēji ir bīstamākās, jo pigmentu šūnas atrodas ādā, gļotādās, nervu sistēmā… Arī dzimumzīmēs! Turklāt melanomām ir daudz dažādu izraisītājfaktoru – ģenētika, iedzimtība, dažādas gēnu mutācijas, dažādi vides faktori, arī saules bojājumi.
Turklāt melanomas var parādīties arī tad, ja cilvēka veselību ir skāris jau cits audzējs.
Tās visbiežāk veidojas uz ādas vietā, kur iepriekš nekas nav bijis, bet 20 % gadījumu tā var attīstīties no jau esošas dzimumzīmes, tai kļūstot lielākai, biezākai vai mainot izskatu. Tāpēc ir ļoti svarīgi pieskatīt un novērot dzimumzīmes, salīdzināt ar iepriekšējiem rezultātiem, ja dzimumzīmju pārbaude bijusi agrāk. Īpaši svarīgi tas ir tagad, rudenī, jo vasarā āda vairāk bijusi pakļauta ultravioletajam starojumam, un tas var būt radījis arī mutāciju dzimumzīmēs.
Aplūkojot dzimumzīmes, var, protams, vadīties pēc ABCDE likuma, taču brīdī, kad jau pamanām acīmredzamas izmaiņas, var būt jau mazliet par vēlu – izmaiņas norāda, ka audzējs ir attīstījies jau ilgāku laiku. «Mūsu uzdevums ir to noķert ātrāk un arī uzsākt ārstēšanu,» uzsver dermatoloģe. «Noteikti nevar atstāt bez ievērības tā saukto neglīto pīlēnu – dzimumzīmi vai veidojumu, kas atšķiras no citiem izmērā, krāsā, novietojumā. Katram cilvēkam ir noteikts dzimumzīmju raksts, kas ir novērojams vismaz 30 % dzimumzīmju. Cilvēki reizēm tā arī saka: man tās visas ir līdzīgas! Tā arī ir. Bet, ja starp līdzīgajām pamanām kaut ko citādu, tad labāk ir vērsties pie dermatologa, lai saprastu, vai ar šo veidojumu var dzīvot, vai tomēr labāk no tā šķirties.»
A (asimetriskums): neregulāra forma.
B (robežas): neregulāras, izplūdušas malas.
C (krāsa): nevienmērīga krāsa ar dažādiem toņiem.
D (diametrs): diametrs pārsniedz 6 mm.
E (evolūcija): bojājuma izmaiņas laikā.
Pašpārbaude reizi mēnesī
Slimības profilakses un kontroles centrs rekomendē reizi mēnesī veikt ādas pašpārbaudi. «Vispirms apskatāmies kājas, rokas, plaukstas un pēdas, arī pirkstu starpas, krūtis, vēderu, tad palūdzam mājiniekiem paskatīties aiz ausīm, kaklu, muguru,» iesaka dermatoloģe.
«Ja nav neviena, kas palīdz, var izmantot spoguli, lai varētu apskatīt savu ķermeni no visām pusēm. Frizierim, pie kā ej gadiem ilgi, var palūgt paskatīties, vai matainajā daļā nav redzamas kādas izmaiņas. Bet var sākt arī ar vizīti pie dermatologa, lai saprastu, kāda veida dzimumzīmes tās ir, cik to daudz un kuras jāpieskata.» Ja veidojumu ir daudz, ieteicams izveidot dzimumzīmju karti vai fotodokumentāciju.
Ja pēkšņi piecdesmit sešdesmit gadu vecumā parādījusies jauna dzimumzīme un tās struktūra ir ar sīkiem punktiņiem un lodītēm, kas vairāk raksturīga jauniešu dzimumzīmēm, tai noteikti jāpievērš uzmanība – jāizvērtē, vai tā patiešām ir dzimumzīme vai dzimumzīmei līdzīga melanoma.
Efektīvākais veids ir veikt follow-up jeb sekošanu laikā, kad digitālo dermatoskopiju veic atkārtoti trīs četru mēnešu laikā. Jo lielāks ir gadu skaits, jo lielāka ir varbūtība, ka jaunais veidojums diez vai ir dzimumzīme. Tādā gadījumā
labāk ir ķirurģiski iejaukties – veikt nelielu ekscīziju, kas var izglābt dzīvību.
Ja ap 50 gadu vecumu uz ādas parādās seborejiskās keratozes jeb bazālo šūnu papilomas, noteikti ir pienācis brīdis, kad ir jāpārskata arī citi orgāni, piemēram, kuņģa un zarnu trakts, veicot endoskopiju, lai izslēgtu audzēju attīstību.
Linda Kapteine-Veita uzskata: «Ja dzimumzīmju nav daudz, nav obligāti katru gadu jāiet pie dermatologa, cilvēks pats var diezgan labi sekot līdzi situācijai, novērot pārmaiņas, taču būtu labi pirms tam noskaidrot, kāda veida dzimumzīmes tās ir. Reizi dažos gados gan es ikvienam noteikti iesaku pārbaudīt savu ādu. Ir cilvēki, kuri pārbauda dzimumzīmes ik pēc desmit gadiem, un arī tas ir labāk, nekā to nedarīt nemaz!»
> tev ir gaiša āda, kas viegli apdeg saulē;
> tev ir daudz dzimumzīmju (vairāk par 50) vai lielas dzimumzīmes (lielākas par 5 mm);
> tev ir gaiši vai rudi mati un vasaras raibumi;
> tev bērnībā vai jaunībā ir bijuši saules apdegumi;
> melanoma ir bijusi tuvam asinsradiniekam.
Kā notiek pārbaude
Ejot pie dermatologa, jārēķinās ar to, ka vajadzēs izģērbties. Ārsts neliks izģērbties pilnībā, taču noteikti pajautās, vai nav kādas dzimumzīmes zem veļas. Dzimumzīmes un citi ādas veidojumi tiks apskatīti ar optisko dermotoskopu – izmantojot mūsdienu diagnostikas metodes, iespējams aplūkot ādas veidojumus ļoti lielā palielinājumā. Ir kabineti, kuros ir iespējams arī vizuālais skrīnings ar digitālo dermotoskopu. Šī metode ļauj arī saglabāt datus par ādas veidojumiem un nākamajā reizē, kad pacients atnāk pie ārsta, salīdzināt, vai tie ir mainījušies.
Tā ir noderīga metode, ja nepieciešama dzimumzīmju vai citu veidojumu novērošana ilgākā laika periodā. Digitālo dermatoskopiju iespējams veiksmīgi izmantot, veicot tā saucamo dzimumzīmju kartēšanu.
