Coulis ir franču Nouvelle cuisine jeb jaunās virtuves kustības radīts meistarstiķis. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos, pretplūsmā smagnējai franču klasiskajai virtuvei, tika radīti viegli un vienkārši ēdieni un to gatavošanas tehnikas. Mazāk karsēšanas, mazāk smaguma – bet vairāk elegances un vienkāršības, tāds bija šī virziena moto. Ogu coulis ir prefekts šīs pieejas piemērs.
Mērces nosaukums coulis radies no franču cullis, kas apzīmē sietiņu. Tas tāpēc, ka mērci gatavo, izkarsētas vai svaigas ogas izberžot caur pēc iespējas smalkāku sietiņu. Šādi tiek iegūta īpaši viendabīga, zīdaina mērce.
Coulis gatavo no avenēm, zemenēm, mellenēm, upenēm, jāņogām, vīnogām, persikiem, āboliem, bumbieriem, melonēm, arbūziem, citroniem – praktiski jebkuriem augļiem vai ogām. Tāpat pēc šīs metodes var gatavot arī dārzeņu mērces – piemēram, no svaigiem tomātiem, paprikas, bietēm vai tamlīdzīgi.
Mērci var papildināt arī ar kādu šļuku ogu liķiera – ķiršu, aprikožu, aveņu, zemeņu utml. Liķieri pievieno, karsējot ogas – šādi alkohols izgaro, taču mērcei ir izteiksmīgāka garša. Šis triks lieti noder, ja mērcei izmantotās ogas vēl nav pilnībā nogatavojušās.
Coulis var gatavot gan no svaigām, gan saldētām ogām.
Šo mērci var izmantot kā piedevu arī limonādei, kokteiļiem.
Ar ko baudīt ogu mērci? Lūk, trīs vasarīgas receptes!



































































































































































