Ceļojošo balvu viņam nodeva tās līdzšinējais glabātājs aktieris Uldis Anže, kam gada laikā tā arī nebija izdevies gredzenu panēsāt.
«Kad to saņēmu, mērīju, un tas man nederēja nevienā pirkstā. Cerēju, ka gada laikā varbūt sāks derēt. Nederēja! Ceru, ka nākamajam šīs balvas īpašniekam tas derēs,» pirms gredzena pasniegšanas sacīja Anže.
Un viņa vēlējums piepildījās – Maņjakovam gredzens derēja kā uzliets. Īpašas attiecības aktierim savulaik izveidojušās arī ar pašu Sebri. Kad Mārcis ienācis Nacionālajā teātrī, viņš nonācis vienā grimētavā ar Kārli, kas ar laiku jaunajam kolēģim kļuvis par tuvu un uzticamu cilvēku, kam varējis lūgt padomu sarežģītākos brīžos.
Reiz Sebris Mārcim uzdāvinājis arī savu gredzenu.
«Man šobrīd ir divi viņa gredzeni. To, kuru Kārlis uzdāvināja tieši man, nēsāju arī ikdienā. Ar šodien saņemto katru dienu gan nestaigāšu – tas ir gana pasmags,» atzina Mārcis.



































































































































































