🎁 75 % atlaide mēneša abonementam – tikai 48h! 🎁 
Rīga +19°C 
1. Izīrē likumīgi!
Mājokli, kas ir tavā īpašumā, tu drīksti izīrēt. Ja dzīvoklis ieķīlāts bankā, jāpalasa, kas rakstīts aizdevuma vai ķīlas līgumā: ir bankas, kam atļauja izīrēšanai jāprasa vienmēr, un ir tādas, kam tā jāprasa vien tad, ja mājokli gribi izīrēt ilgāk par gadu.
Neaizmirsti, ka par mājokļa īri valstij ir jāmaksā nodoklis.
Visvienkāršāk ir izvēlēties ienākuma nodokļa samaksas režīmu – 10% no īres ieņēmumiem. Valsts ieņēmumu dienestam (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā jāiesniedz noslēgtais īres līgums un rakstiski jāpaziņo, ka vēlies veikt nereģistrētu saimniecisko darbību.
VID interneta vietnē atrodams materiāls Pirmie soļi nekustamā īpašuma izīrētājiem, kas noteikti var noderēt.
2. Rūpīgi izvēlies īrnieku!
Īres līgums ir uzticamības līgums, un īpašnieks ar dzīvojamo telpu drīkst brīvi rīkoties, kā vien vēlas. Ja īrniekam ir pulciņš mazu bērnu, suņi un kaķi, mājoklis, visticamāk, nolietosies daudz ātrāk nekā tad, ja dzīvokli īrēs diplomāte, kas pusi gada pavada ārzemju komandējumos.
Savukārt, izīrējot dzīvokli jauniešiem, ir risks, ka viņi rīkos ballītes un traucēs kaimiņus, – arī būs klapatas.
Mūsdienās dzīvokļus nelabprāt izīrē arī tālu zemju cittautiešiem. Ir tikai normāli, ja savu mājokli gribi izīrēt cilvēkam, kurš patīk un rada mazāk risku, tāpēc izvēlies maksātspējīgu, kulturālu īrnieku, kas citus netraucēs. Lai tādu atrastu, pirms līguma slēgšanas iespējamajam īrniekam var jautāt visu, kas šķiet svarīgi. Piemēram, ir vērts pajautāt, kur iespējamais īrnieks strādā, kādi ir ikmēneša ienākumi, var pat lūgt rekomendāciju no iepriekšējā izīrētāja – daudz kur Eiropā tā jau dara. Tāpat vērts noskaidrot visu publisko informāciju par iespējamo īrnieku, piemēram, paskatīties viņa sociālo tīklu profilus.
3. Prasi padomu speciālistam!
Dzīvojamo telpu īres likums paredz, ka īres līgums jāslēdz rakstiski. Tajā noteikti jāiekļauj, piemēram, šādi noteikumi: lietošanā nododamās dzīvojamās telpas adrese, platība un raksturojums; līguma termiņš; īres maksas apmērs, maksāšanas kārtība un termiņi, īres maksas grozīšanas nosacījumi un kārtība utt. Līgumā var ietvert arī citus noteikumus, par kuriem izīrētājs un īrnieks ir vienojušies.
Internetā atrastie īres līguma paraugi derēs tikai tad, ja paveiksies ar godprātīgu īrnieku, tāpēc labāk tomēr prasīt padomu advokātam.
Jāpatur prātā, ka nedrīkst slēgt līgumu, kas ir pretrunā ar likumu, turklāt neviens līgums neatrisina visas iespējamās problēmas, bet riskus gan samazina. Bieži vien svarīgas ir pat nianses. Piemēram, ja tiek izīrēts mājoklis ar sadzīves tehniku, svarīgi paredzēt, kurš un cik ilgā laikā to remontēs un kurš par to maksās. Līgumam noteikti jāpievieno arī dzīvokļa nodošanas akts, kurā uzskaitīts viss, kas tajā atrodas. Savukārt fotoattēlos fiksēts mājokļa stāvoklis var noderēt gadījumā, ja pēc laika konstatē, ka dzīvoklis ir sabojāts.
Likums nosaka, ka par mājokļa dabisko nolietojumu īrniekam nekas nav jāmaksā, savukārt radītie zaudējumi gan jāatlīdzina. Piemēram, ar gludekli galdā izdedzināts caurums, izlauztas durvis, apzīmētas sienas noteikti nav dabiskais nolietojums.
4. Noskaidro, kas dzīvos un dzīvo!
Slēdzot īres līgumu, tajā jāieraksta arī ziņas par kopā ar īrnieku dzīvojamajā telpā iemitinātajiem cilvēkiem – proti, kas tur īsti dzīvos. Vērts zināt, ka arī pēc īres līguma noslēgšanas īrnieks dzīvoklī var iemitināt savu laulāto un savus un sava laulātā bērnus.
Piemēram, tu uz gadu izīrē dzīvokli vientuļam vīrietim. Jau pēc mēneša viņš apprecas, vēl pēc mēneša piedzimst mazulis. Gan sievai, gan bērnam ir tiesības dzīvot tavā īpašumā, jo Dzīvojamo telpu īres likums paredz, ka īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamajā telpā savu laulāto un abu vai katra laulātā bērnus, ja iepriekš par to rakstiski informēts izīrētājs.
Šādā gadījumā izīrētājam nebūs pamata pārtraukt līgumu pirms tā termiņa beigām, jo likums nostājas īrnieka pusē. Savukārt, ja puisis vēlas īrētajā mājoklī iemitināt meiteni, ar kuru nav precējies, viņam jāprasa mājokļa īpašnieka piekrišana. Draudzenes vai jebkāda cita cilvēka iemitināšana bez mājokļa īpašnieka atļaujas būs īres līguma pārkāpums, un tad gan saimnieks var prasīt līguma izbeigšanu pirms termiņa beigām.
Izīrētājs nedrīkst liegt īrniekam viņa īrēto dzīvojamo telpu deklarēt kā savu dzīvesvietu.
5. Paredzi samērīgu līguma termiņu!
Īrnieki parasti grib noslēgt īres līgumu iespējami garam termiņam, jo bieži vien gribas dzīvot tur, kur esi iedzīvojies. Tikmēr izīrētāji vismaz sākotnēji vēlas slēgt īres līgumu iespējami īsam termiņam, lai vajadzības gadījumā no īrnieka ātri un vienkārši atbrīvotos. Neviens likums nenosaka, uz cik ilgu laiku jāslēdz īres līgums, – tā ir pušu savstarpēja vienošanās. Pašlaik praksē īres līgumu visbiežāk slēdz uz vienu gadu.
Dzīvojamās telpas īres līgums beidzas līdz ar tā termiņa izbeigšanos.
Ja līgums noslēgts uz gadu, sarunas par jauna īres līguma noslēgšanu vai esošā pagarināšanu jāsāk risināt jau trīs, pat četrus mēnešus iepriekš, lai vajadzības gadījumā būtu iespēja atrast jaunu īrnieku. Tāpēc jau laikus jājautā īrniekam – viņš gribēs īres līgumu turpināt vai plāno dzīvot citur. Ja īrnieks labprāt paliktu tepat, var pagarināt esošo līgumu ar līdzšinējiem noteikumiem vai slēgt jaunu ar citiem noteikumiem.
Piemēram, ja īrnieka ģimene pa šo laiku paplašinājusies, īres maksu var palielināt. Ja īrnieks maksas paaugstinājumam nepiekrīt, izīrētājam nav jāpiekāpjas, jo īres līguma termiņš ir beidzies. Dzīvojamo telpu īres likums paredz, ka, beidzoties īrnieka tiesībām lietot dzīvojamo telpu, beidzas arī viņa ģimenes locekļu un citu iemitināto personu tiesības lietot šo dzīvojamo telpu. Tātad – arī tad, ja īrniekam ir 10 mazi bērni, dzīvojamā telpa līdz ar termiņa beigām ir jāpamet.
6. Līgumā paredzi drošības naudu!
Ja izīrētājam un īrniekam radies strīds, piemēram, īrnieks palicis parādā, izīrētājam ir tiesības vērsties tiesā, lai atgūtu savu naudu. Tiesāšanās izdevumi, tāpat kā visos citos civilstrīdos, jāapmaksā iesniedzējam – šajā gadījumā izīrētājam, pēc tam tos piedzenot no īrnieka.
Lai nodrošinātos pret to, ka īrniekam nebūs naudas, ko maksāt, īres līgumā jāparedz drošības nauda.
Likums nosaka – tā nedrīkst būt lielāka par divu mēnešu īres maksu. Ja īrnieks, dzīvojamās telpas īres līgumam beidzoties, ir parādā izīrētājam jebkādus dzīvojamās telpas īres līgumā paredzētos maksājumus, parāds tiek dzēsts no drošības naudas un izīrētājs par to nekavējoties paziņo īrniekam.
7. Aizstāvi savu īpašumu!
Likums paredz, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu pirms tā beigu termiņa, ja īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citi iemitinātie bojā mājokli, izmanto īrētās telpas līgumā neparedzētiem mērķiem, pārkāpj telpas lietošanas noteikumus, traucē kaimiņus utt.
Tāpat izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja īrnieks nemaksā īres maksu un/vai komunālos maksājumus un kavēto maksājumu apmērs pārsniedz divu mēnešu īres maksu, ja vien dzīvojamās telpas īres līgumā nav noteikts lielāks pieļaujamais kavēto maksājumu apmērs. Un atkal jau – ne bērnu skaits, ne citi apstākļi nav šķērslis: ja ir pamatots iemesls, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu un prasīt, lai mājoklis tiek atbrīvots. Beidzoties īrnieka tiesībām lietot dzīvojamo telpu, tiesības to lietot beidzas arī viņa ģimenes locekļiem un citiem iemitinātajiem.
Ja īrnieks mājokli labprātīgi nepamet, nekas cits neatliks – būs jātiesājas. Tas var būt arī visai sarežģīti, jo tiesāšanās prasa gan laiku (pat vairākus gadus), gan naudu.
Nekāda universāla risinājuma šai problēmai nav. Izdevīgākā situācijā izīrētājs ir tad, ja dzīvojamās telpas īres līgums ir notariāli apliecināts vai ierakstīts zemesgrāmatā, jo tad īrnieka izlikšana no dzīvokļa kopā ar ģimenes locekļiem un citām iemitinātajām personām būs krietni vienkāršāka.
Proti, izīrētājs ar notariāli apliecināto vai zemesgrāmatā reģistrēto īres līgumu vērsīsies tiesā par saistības bezstrīdus piespiedu izpildīšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, tiesa taisnību lems paātrinātā kārtībā, un problēmu varēs atrisināt mēneša laikā: tiesa pieņems lēmumu, ar kuru jādodas pie tiesu izpildītāja, un viņš negodprātīgo īrnieku izliks piespiedu kārtā. Turklāt šāda kārtība ir laba arī īrniekam. Ja mainās dzīvokļa īpašnieks, bet īres līgums ir notariāli apliecināts vai ierakstīts zemesgrāmatā, tas ir saistošs arī jaunajam īpašniekam – īrnieks mierīgi var dzīvot līdz pat termiņa beigām.
