Santa.lv
  • Kā dārzā izaudzēt zelta jāņogas?

  • SAGLABĀ RAKSTU
    13.08.2026
  • Ievas Padomu Avīze
    Foto: Shutterstock
    Zelta jāņogas tik tiešām atbilst nosaukumam – tās ir tik skaistas, ka būtu vērts stādīt pat tad, ja neražotu ogas.

    Zelta jāņogu portrets

    • Ziedi – spilgti dzelteni. Tiem ir tieva, gara cauruļveida ziedgultne, kas apgrūtina apputeksnēšanos. Vislabākās apputeksnētājas ir kamenes, un, iespējams, vietās, kur nav kameņu, krūmi varētu būt mazražīgāki.
    • Lapas – arī dekoratīvas, it īpaši rudenī, kad krāsojas dzelteni sarkanos vai karmīnsarkanos toņos.
    • Ogas – ļoti sulīgas, bagātas ar C vitamīnu. Atkarībā no šķirnes tās ir saldas, saldskābas vai skābas, ar izteiktu vai neitrālu aromātu. Tās mēdz būt melnas, oranži dzeltenas, brūnganas vai purpurkrāsā un nogatavojas no jūlija beigām līdz augustam. Ogas gandrīz nebirst un ilgi paliek krūmā. Vislabāk tās lietot svaigā veidā, jo pārstrādājot daļa vērtīgo vielu iet bojā. Izcilas ir žāvētas zelta jāņogas, kas atgādina rozīnes.
    • Krūmi var sasniegt pat 2,5 m augstumu un 3 m platumu. Tie veido dziļu un spēcīgu sakņu sistēmu, tāpēc ir sausuma un karstuma izturīgi, pieticīgi audzēšanas apstākļu ziņā. Zelta jāņogas ir arī salcietīgas un neapsalst mūsu klimata apstākļos. Krūma mūžs ir aptuveni 15 gadu, bet labos kopšanas apstākļos var sasniegt 30 un vairāk gadu.
    • Raža. Ogas var sākt baudīt 3.–5. gadā pēc stādīšanas. Jo krūmiņš lielāks un vecāks, jo lielāka raža. Taču ogas neienākas vienlaikus, bet pakāpeniski 20–30 dienās, un tas sarežģī novākšanu. Droši vien tāpēc zelta jāņogas neaudzē kā komerckultūru. Otrs mīnuss: ogām ir gara ziedpalieka – brūna, sausa ogas astīte –, tāpēc tās rūpīgi jāpārlasa.

    Kas jāzina par audzēšanu?

    • Zelta jāņogas ieteicams stādīt aprīļa beigās un maijā vai septembrī.
    • Vislabāk to darīt saulainā, no vējiem aizsargātā vietā, kur gruntsūdens līmenis nav augstāks par 1,5 m.
    • Vispiemērotākā ir smilšmāla vai smilšaina augsne. Mālainu augsni vēlams dziļi ielabot ar kūdru. Ideālais pH ir 5,5–6.
    • Augsnes ziņā zelta jāņogas nav prasīgas, bet, ja grib bagātīgu ražu, tad augsne dziļi jāuzirdina un jāsamēslo. Pirms stādīšanas augsni sagatavo apmēram 50 cm dziļumā, izlasa nezāļu saknes un uz vienu kvadrātmetru iestrādā 6–10 kg satrūdējušu kūtsmēslu vai komposta. Var pievienot arī 30–40 g pelnu.
    • Stādīšanas bedrē no augsnes izveido uzkalniņu, uz tā novieto stādu un uz visām pusēm vienmērīgi izvieto saknes. Tās apber ar ielaboto, auglīgo augsni un augsni ap iestādīto augu pieblīvē.
    • Lai veidotos glītāks krūms, stāda tā, lai sakņu kakliņi atrastos 3–5 cm dziļi augsnē. Stādu pēc iestādīšanas kārtīgi apgriež, atstājot tikai 3–4 pumpurus.
    • Pēc iestādīšanas augu kārtīgi salaista, apmēram spaini ūdens uz vienu krūmu, bet, kad tas ir ieaudzies, nav nepieciešams laistīt arī sausā laikā.
    • Krūmi ogu ieguvei jāstāda 2–2,5 m attālumā cits no cita, jo tie ir ražena auguma un, lai ienāktos ogas, vajag labu apgaismojumu. Tuvāk (0,7–1 m) var stādīt, ja vēlas audzēt dekoratīviem nolūkiem, piemēram, dzīvžogā.
    • Apdobes nosedz ar 5–7 cm biezu kūdras kārtu, lai labāk saglabātos mitrums un mazāk augtu nezāles.
    • Nākamajos gados pavasarī mēslo ar slāpekļa minerālmēsliem, bet rudenī ar fosfora un kālija mēslojumu, iestrādājot 20 g uz kvadrātmetru. Pēc noziedēšanas var papildus pabarot ar attiecībā 1:10 atšķaidītiem putnu mēsliem vai ar kādu komplekso mēslojumu.
    • Veģetācijas periodā apdobē katru gadu izravē nezāles, uzirdina augsni un nomulčē ar kūdru.

    Kā veidot?

    Ja zelta jāņogas audzē ogu ieguvei, tad jauno krūmu veido pavasarī, atstājot trīs labi attīstītus jaunos dzinumus, bet pārējos, vājāk attīstītos, izgriež. Tā veselīgu un labi ražojošu krūmu var izveidot 6–7 gados. Labi veidotam krūmam ir vismaz 15 dažādu vecumu zari.

    Aptuveni no sestā gada vecos zarus pakāpeniski izgriež, aizstājot tos ar spēcīgākajiem jaunajiem dzinumiem.

    Novecojušam krūmam, kuram samazinās ražība, var veikt atjaunojošo apgriešanu, kad to nogriež līdz zemei un atkal veido no jauna. Tad jārēķinās, ka gadus trīs, līdz krūms būs ataudzis, nāksies iztikt bez ogām.

    Kā pavairot?

    Visefektīvākais un vienkāršākais paņēmiens ir pavairošana ar noliektņiem. To var darīt gan rudenī, gan pavasarī. Pavairošanai izmanto 1–3 gadus vecus zarus, ko noliec horizontāli pie zemes izraktā grāvītī un piesprauž ar āķīšiem.

    Kad jaunie dzinumi sasnieguši 10–12 cm garumu, tad līdz pusei apber ar mitru, trūdvielām bagātu augsni vai kompostu, atstājot ārā tikai galotnīti.

    Apmēram pēc 2–3 nedēļām apbērumu papildina un seko, lai augsne būtu mitra. Nākamajā rudenī vai pavasarī jaunos augus atdala no mātes auga un pārstāda dobē, kur tos audzē vēl 1–2 gadus. Pēc iestādīšanas stādiņus apgriež, atstājot virs zemes 2–3 pumpurus, lai krūms sazaro.

    Ieteicamās šķirnes

    • ‘Laila’. Ogas ienākas augusta sākumā. Krūms plats, spēcīga auguma, ķekarā 2–4 ogas. Tās ir lielas, izlīdzināta lieluma, melnas, spīdīgas, elipses formas. Mīkstums oranži dzeltens, saldskābs, aromātisks. Šķirne ir daļēji pašauglīga. Var audzēt bez apputeksnētāja. Ražo 7–11 kg ogu no krūma. Laba ziemcietība. Rudenī intensīvi krāsojas lapas.
    • ‘Saļut’. Ogas ienākas jau jūlija beigās, gatavās nebirst. Dzintara dzeltenas, apaļas, ar ļoti labu, saldu garšu. Šķirne mūsu apstākļos mazražīga, augi veido maz ziedu. Ziemcietība apmierinoša.
    • ‘Kišmišnaja’. Vidējs ogu ienākšanās laiks. Krūms vidēji augsts, kompakts, ķekarā 4–6 ogas, vidēji lielas, melnas, olveida formas, ar saldskābu garšu, plānu miziņu, ienākas samērā vienlaicīgi. Ogas ilgi glabājas krūmā. Pašauglība 15%. Ja nodrošina apputeksnētāju, šķirne ražo bagātīgi. Ziemcietība vidēja. Augsta sausumizturība.
    • ‘Plotnomjasnaja’. Krūmi augsti, vidēji skraji, ķekarā 5–7 ogas, tumši violetas, ieapaļas, mīkstums blīvs, zaļgans. Vidēji ziemcietīga. Pašauglība ap 20%. Ļoti augsta sausumizturība. Rudenī intensīvi krāsojas lapas.
    • ‘Solniško’. Ogas ienākas agri. Krūms spēcīgs, kompakts, zied bagātīgi un ilgi. Ziedi lieli, ogas vidēji lielas, dzintara dzeltenas, apaļas, miziņa vidēji bieza, mīkstums dzeltens, sulīgs. Šķirne mūsu apstākļos mazražīga. Ziemcietība apmierinoša. Ļoti dekoratīva.
    • ‘Uzbekistanskaja Krupnoplodnaja’. Vidēji agrs ogu ienākšanās laiks. Ogas ļoti lielas, tās ir melnas, ar brūnganu nokrāsu, ieapaļas, ar skābi saldu garšu, patīkamu aromātu. Iespējama raža 10–12 kg no krūma. Pašauglība ir ap 20%. Vidēja ziemcietība, augsta sausumizturība. Lapas rudenī neiekrāsojas, līdz ar to šķirne mazāk dekoratīva.
    • ‘Trjohgramovaja’. Ogas brūni oranžas, plakani apaļas, ķekarā 4–6 ogas. Tās ir saldas, aromātiskas, bet, mainoties mitruma apstākļiem, plaisā. Bagātīgi zied un ražo katru gadu.

    Uzmanības centrā

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    Satura mārketings

    Lasi vēl

    Lasi vēl

    Jaunākie raksti