Rīga +18°C 
Kā skaidro kampaņas Neapēd zemeslodi vadītāja Žanete Felsa, vairāk augu valsts produktu iekļaušana uzturā ir ieguvums gan mūsu veselībai, gan pašsajūtai.
«Viss, kas nāk no zemes, – dārzeņi, augļi, pākšaugi, pilngraudi, rieksti un sēklas – nodrošina organismu ar šķiedrvielām, vitamīniem, minerālvielām un citām vērtīgām vielām. Pākšaugi, piemēram, pupiņas un lēcas, ir labs olbaltumvielu avots, savukārt pilngraudi un dārzeņi palīdz uzņemt pietiekami daudz šķiedrvielu.
Pētījumi rāda, ka daudzveidīgs un sabalansēts uzturs, kurā ir daudz augu valsts produktu, ir saistīts ar mazāku sirds un asinsvadu slimību un 2. tipa diabēta risku.
Turklāt augu valsts produkti sniedz iespēju daļu gaļas un citu dzīvnieku izcelsmes produktu aizstāt ar uzturvielām bagātiem augu produktiem, tādējādi vienlaikus dažādojot savu ēdienkarti un samazinot tās ietekmi uz vidi,» norāda Žanete Felsa, uzsverot, ka tas, kas nonāk mūsu šķīvī, ir cieši saistīts arī to, kas notiek dabā. Proti, mūsu uzturam ir liela ietekme uz klimatu.
«Lai iegūtu gaļu un pienu, vispirms dzīvniekiem jāizaudzē ļoti daudz barības, nepieciešama zeme, ūdens un enerģija. Turklāt atgremotāji, piemēram, govis, rada metānu – ļoti spēcīgu siltumnīcefekta gāzi. Tāpēc dzīvnieku izcelsmes pārtikas ražošana kopumā rada daudz lielāku ietekmi uz klimatu nekā vairums augu valsts produktu. Piemēram, viena kilograma liellopu gaļas ražošana rada aptuveni 60 kilogramu CO2 ekvivalenta emisiju, savukārt viena kilograma pupiņu – nesalīdzināmi mazāk, tikai ap 0,9 kilogramiem CO2 ekvivalenta.
Tas nozīmē, ka liellopu gaļas ietekme uz klimatu var būt aptuveni 60–70 reižu lielāka nekā pupiņu.
Izvēloties pupiņas, lēcas, zirņus kombinācijā ar graudaugiem un citiem augu produktiem biežāk, mēs varam iegūt nepieciešamās uzturvielas, vienlaikus izmantojot mazāk zemes un radot mazāku ietekmi uz klimatu. Tā ir viena no retajām ikdienas izvēlēm, ar kuru cilvēks var rūpēties gan par savu uzturu, gan vidi nākamajām paaudzēm,» skaidro kampaņas Neapēd zemeslodi vadītāja.
Kā tas palīdz dabai?
Saskaņā ar kampaņas Neapēd zemeslodi datiem, augu valsts produkti rada mazāku ietekmi uz vidi nekā pat visilgtspējīgāk ražotā gaļa un piens. Augu izcelsmes produktu izvēle uzturā ievērojami samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, patērē mazāk dabas resursu un palīdz saglabāt bioloģisko daudzveidību. Kā tieši tie palīdz dabai? Augu audzēšana rada līdz pat 75% mazāk klimatu sildošo gāzu nekā intensīvā lopkopība, kurā izdalās daudz metāna un slāpekļa oksīda.
Lietojot augu izcelsmes produktus, mēs arī taupām zemes resursus.
Proti, lopkopībai un dzīvnieku barības audzēšanai nepieciešams milzīgs platību apjoms. Pāreja uz augu pārtiku var samazināt uzturam vajadzīgās zemes platības pat par 76%. Tā kā augu audzēšanai vajag mazāk zemes, samazinās nepieciešamība izcirst mežus jaunu ganību ierīkošanai. Tas palīdz saglabāt kokus, kas piesaista CO2. Augu produktu ražošana patērē arī mazāk ūdens un nerada milzīgos kūtsmēslu apjomus, kas piesārņo upes, ezerus un Baltijas jūru ar slāpekli un fosforu.
Biežāk izvēloties augu izcelsmes produktus, mēs palīdzam saglabāt arī bioloģisko daudzveidību – saglabājot dabiskās ekosistēmas no to pārvēršanas par lauksaimniecības zemēm, mēs pasargājam tūkstošiem dzīvnieku un augu sugu.
Liec galdā pākšaugus, auzas un tofu!
Taujāta, kurus augu izcelsmes produktus viņa ieteiktu izmēģināt tieši senioriem, Žanete Felsa min, ka tie būtu pākšaugi, auzas un tofu. «Pupiņas un lēcas ir lielisks augu olbaltumvielu un šķiedrvielu avots, turklāt tās ir viegli iekļaut ierastajos ēdienos – zupās, sautējumos, salātos – vai izmantot gaļas vietā.
Auzas ir vērtīgs pilngraudu produkts, kas bagāts ar šķiedrvielām, tostarp īpašu šķiedrvielu veidu – beta-glikāniem, kas palīdz uzturēt normālu holesterīna līmeni.
Savukārt tofu ir daudzpusīgs augu olbaltumvielu avots, ko var ēst svaigu, iemarinēt un cept, sautēt vai pievienot zupām un citiem ēdieniem. Ikdienā, protams, īpaši svarīgi ir arī dārzeņi – tos vērts izvēlēties daudzveidīgus un dažādās krāsās, jo tie nodrošina organismu ar vitamīniem, minerālvielām, šķiedrvielām un citām vērtīgām vielām,» skaidro Žanete Felsa.
Viņa arī norāda, ka augu un dzīvnieku izcelsmes produktus nevar gluži salīdzināt viens pret vienu, jo katram produktam ir savas uzturvērtības īpatnības. Piemēram, pupiņas un lēcas ir labs olbaltumvielu avots, turklāt atšķirībā no gaļas tās satur arī daudz šķiedrvielu, kas veicina normālu zarnu darbību. Kombinējot pākšaugus ar graudaugiem, piemēram, pupiņas ar rīsiem vai lēcas ar pilngraudu maizi vai griķiem, iespējams uzņemt visas organismam nepieciešamās neaizvietojamās aminoskābes un iegūt pilnvērtīgu olbaltumvielu avotu.
«Savukārt, ja salīdzina augu dzērienus ar govs pienu, ir svarīgi pievērst uzmanību to sastāvam – auzu dzērienā parasti ir mazāk olbaltumvielu, bet ar kalciju un B12 vitamīnu bagātināts sojas dzēriens uzturvērtības ziņā var būt daudz tuvāka alternatīva govs pienam.
Tāpēc, izvēloties augu produktus, ir vērts apskatīt etiķetes un dot priekšroku produktiem ar augstāku olbaltumvielu daudzumu, pievienotu kalciju un B12 vitamīnu, un bez lieki pievienota cukura.
Kopumā mērķis nav vienkārši vienu produktu aizstāt ar citu, bet veidot daudzveidīgu uzturu, kurā arvien lielāku vietu ieņem uzturvielām bagāti augu valsts produkti,» uzsver kampaņas Neapēd zemeslodi vadītāja.
Tomēr auzu piens ir ievērojami draudzīgāks videi nekā govs piens, jo tā ražošana rada aptuveni trīs reizes mazāk siltumnīcefekta gāzu emisiju un patērē daudzkārt mazāk zemes un ūdens resursu. Kamēr govs piens ir uzturvielām bagātāks (īpaši olbaltumvielu ziņā), tā ekoloģiskā pēda ir vislielākā starp visiem piena veidiem.
Govs piens un auzu pienu
Lai gan augu un dzīvnieku izcelsmes produktus nevar gluži salīdzināt viens pret vienu, jo katram produktam ir savas uzturvērtības īpatnības, ir gana daudz pētījumu, kuros šie produkti ir salīdzināti. Piemēram, govs piens un auzu piens.
Govs piens (dzīvnieku izcelsmes)
- Metāna emisijas: govis gremošanas procesā izdala metānu – gāzi, kas silda planētu spēcīgāk nekā CO2.
- Resursu patēriņš: lai iegūtu pienu, vispirms jāizaudzē milzīgs daudzums lopbarības, gan graudi, gan zāle, kas prasa zemi, ūdeni un minerālmēslus.
- Ūdens piesārņojums: kūtsmēsli rada eitrofikāciju – barības vielu noplūdi ūdenstilpēs, kas veicina aļģu ziedēšanu un zivju slāpšanu.
Auzu piens (augu izcelsmes)
- Tieša pārstrāde: auzas audzē tieši patēriņam, izlaižot starpnieku govi, tādēļ enerģijas un resursu zudumi ir minimāli.
- Mērens ūdens patēriņš: auzām galvenokārt pietiek ar dabisko lietus ūdeni, īpaši Eiropas reģionā.
- Blakusprodukti: pāri palikušos auzu biezumus var izmantot biogāzes ražošanai vai dzīvnieku barībai, samazinot atkritumus.
Kas ir augu izcelsmes produkti?
Augu izcelsmes produkti ir pārtika un citi labumi, ko iegūst no augiem. Tie ietver dārzeņus, augļus, graudus, pākšaugus, riekstus un sēklas. Šie produkti sniedz daudz vitamīnu un šķiedrvielu.
Galvenās grupas:
- Dārzeņi un saknes: kartupeļi, burkāni, kāposti, gurķi.
- Augļi un ogas: āboli, bumbieri, zemenes, upenes.
- Graudaugi: auzas, kvieši, rīsi, mieži.
- Pākšaugi: pupiņas, zirņi, lēcas.
- Rieksti un sēklas: mandeles, valrieksti, saulespuķu sēklas.
- Augu pieni: auzu, mandeļu vai sojas dzērieni.
- Eļļas: saulespuķu, rapšu eļļa un olīveļļa.
Atbildīgi pārtikas patēriņa principi
Vides aizsardzības un vides izglītības organizācija Zaļā brīvība izdala piecus atbildīgas pārtikas patēriņa principus, ko vērts ņemt vērā.
- Lieto sezonālo pārtiku. Savā dabiskajā laikā augusi pārtika ir garšīgāka un daudzveidīgāka, tā arī rada mazāk piesārņojuma, jo tās ieguvē jāpatērē mazāk enerģijas un lauksaimniecības ķimikāliju. Pārtikas šķirnes, ko audzē visu gadu, parasti ir pielāgotas ražošanas procesam, nevis izvēlētas garšas īpašību dēļ.
- Izvēlies bioloģisku pārtiku. Tā ir audzēta un ražota saskaņā ar augu un dzīvnieku dabīgajiem augšanas procesiem, neizmantojot sintētiskās ķimikālijas, minerālmēslus un antibiotikas. Bioloģiskajā lauksaimniecībā ir būtiski izveidot līdzsvarotu, dabīgu un nepiesārņotu ekosistēmu. Tāpēc pārtika nesatur pesticīdu atliekvielas, netiek piesārņota apkārtējā vide, kā arī ietekme uz klimatu ir mazāka.
- Samazini gaļas patēriņu. Dzīvnieku izcelsmes produkti, ja tie nav bioloģiski, atstāj vislielāko ietekmi uz vidi. Arī uztura speciālisti piekrīt, ka mēs patērējam pārāk daudz gaļas. Tāpēc gan klimats, gan veselība iegūs, ja samazināsim gaļas patēriņu vai iepazīsim veģetāro ēdienu pasauli.
- Izvēlies vietējo pārtiku. Izvēloties vietējo pārtiku, atbalstīsi vietējo ekonomiku, samazināsi transporta ietekmi uz vidi, turklāt vietējā pārtika ir novākta gatava un salīdzinoši nesen, tāpēc būs gardāka.
- Atceries par īsām pārtikas piegādes ķēdēm. Jo tuvāk esi savas pārtikas ražotājam, jo lielāka iespēja, ka pārtika būs svaiga un garšīga. Ja pārtiku ražo tuvu patēriņa vietai, tad var izvēlēties tādas šķirnes, kas ir bagātīgas pēc garšas, nevis izturīgas transportējot. Īsajās pārtikas ķēdēs ir mazāk starpnieku, tāpēc vairāk saņem pats ražotājs. Tāpat nepieciešams arī mazāk iepakojuma.
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
