Rīga +18°C 
Savu elpceļu anatomisko īpatnību un fizioloģijas dēļ vīrieši tiešām krāc biežāk, bet arī starp sievietēm krācēju procents ir gana liels. No miega ārsta viedokļa raugoties, krākšana jāizvērtē pēc noteiktiem kritērijiem, vai aiz tās neslēpjas tāda plaši izplatīta un nopietna problēma kā obstruktīva miega apnoja. Dažādos avotos dati variē, bet principā no 30 līdz pat 50 procentiem krācēju ir apnoja vai laika gaitā tā var attīstīties.
Nosaukums jau pats parāda šīs miega slimības būtību – obstructio nozīmē nosprostojums, savukārt apnoia grieķiski ir bez elpas.
Dzīvē tas izklausās tā – krācieni, krācieni un piepeši klusums, kas var ilgt desmit sekundes un pat minūti. Šajā laikā cilvēks neelpo vispār. Un tad ar straujām elsām vai skaļu iekrācienu elpošana un krākšana atsākas. Apnoja vairs nav normāla krākšana, bet slimība, kas prasa ārstēšanu.
Kas ir normāla krākšana?
Krākšana ne vienmēr nozīmē slimību. Vīrieši krācēji ir gandrīz puse no visiem, sievietes – līdz 30 procentiem. Jo vecāks cilvēks kļūst, jo krākšana ir biežāka abiem dzimumiem. Tādēļ, ka mainās muskulatūras tonuss, un kaut kādā mērā to nosaka arī anatomiskās īpatnības. Vieniem jau no dabas mēles, rīkles un aukslēju aparāts izveidots plašāks, citiem tas ir šaurāks un ir lielāka iespēja būt krācējiem. Cilvēkiem, kuriem nav bijis liekais svars un tagad ir, arī var pēkšņi parādīties krākšana, kuras iepriekš nebija, jo ap elpceļiem uzkrājas tauciņi un guļus stāvoklī tas viss saspiež jau tā atslābušos elpceļus.
Sievietēm pēc menopauzes pieaug miega apnojas risks, jo izmainās hormonālais fons, un tas veicina elpošanas muskulatūras atslābšanu. Iemeslu ir daudz, un nereti tie kombinējas.
Normāla, parasta krākšana veselību lielākoties neietekmē vai ietekme nav tieša. Piemēram, krākšana traucē gultas partnerim. Veic izmeklējumu, un noskaidrojas, ka miega apnojas nav, bet viņš krāc. Protams, ir vērts krākšanu koriģēt, pirmkārt, lai respektētu gultas partneri. Otrkārt, ir cilvēki, kam pēc dabas ir trauslāks miegs, viņi mēdz uzmosties paši no savas krākšanas, un tas var ietekmēt arī veselību, jo miegs ir saraustīts, un arī šāda situācija kaut kā jāatrisina. Treškārt, ja cilvēks krāc, visticamāk, viņš aktīvāk izmanto mutes elpošanu, un tad krācējs no rīta pamostas ar sausu, izkaltušu muti, kas rada diskomfortu. Normālā krākšana kaut kā jānovērš vai jāmazina situācijas, kad tā tiešām traucē un rada problēmu.
Bet ar ko tā atšķiras no apnojas? Ar to, ka, normāli krācot, nav jābaidās no sliktajām sekām.
Lai gan principā katram krācējam būtu jāpatur prātā arī doma, ka tas nav kā akmenī iekalts fakts – viņa krākšana visu mūžu saglabāsies šajā nekaitīgajā formā. Laikam ejot, ķermeņa svaram mainoties, normāla krākšana var transformēties miega apnojā.
Kā pakoriģēt parastu krākšanu?
- Ja cilvēks kļuvis dūšīgāks, skaidrs, ka jāmēģina samazināt lieko svaru, un tad arī krākšana mitēsies vai mazināsies.
- Diezgan bieži cilvēks krāc, tikai guļot uz muguras, tātad – uz muguras var negulēt!
- Ja cilvēks ir krācējs, vajadzētu izvairīties no alkohola lietošanas pirms miega, jo alkohols papildus atslābina muskulatūru un krākšana var būt krietni niknāka.
- Dažkārt palīdz pasākumi, kas uzlabo elpošanu caur degunu, bet šīs iespējas jāpārrunā ar loru. Iespējams, vajag ārstēt alerģiskās iesnas, operēt šķībo, deformēto deguna starpsienu, polipus.
- Ja nekas no tā nepalīdz, pieejamas arī speciālas nakts kapes. Ieliekot tādas mutē, apakšžoklis mazliet pavirzās uz priekšu, un tādā veidā palielinās gaisa caurplūšanas iespēja elpceļos, kas novērš krākšanas troksni (tikai uz brīdi, kamēr kapes tiek lietotas).
Kā atpazīt miega apnoju?
Ne visi, kam ir miega apnoja, ir nikni krācēji, un ne vienmēr tiem, kuri nekrāc, nav apnojas. Tieši tādēļ radīta anketa Stop Bang, kuru aizpildot cilvēks pats var izvērtēt savu apnojas risku. Anketa sastāv no astoņiem jautājumiem, un krākšana ir tikai viens no tiem. Ja, aizpildot anketu, savākti vismaz trīs punkti, tad apnojas iespējamība ir gana liela, lai cilvēks dotos uz miega izmeklējumu un tad jau objektīvāk un detalizētāk vērtētu, kā notiek elpošana miega laikā.
Kas norāda nevis uz labo krākšanu, bet apnoju? Tas, ka tiek ietekmēta cilvēka miega kvalitāte, tas kļūst saraustītāks, caurāks, biežāk naktī jāiet uz tualeti.
Šo visu sāk pavadīt arī tā dēvētie dienas simptomi jeb izmaiņas pašsajūtā pa dienu. Elpas aiztures dēļ smadzenēs miegā sāk trūkt skābekļa, tādēļ parādās lielāks nogurums, miegainība, sevišķi dienas otrajā pusē un tad, kad jādara kāds monotons darbs vai vispār nekas nav jādara. Vadot auto – it īpaši pēcpusdienā un vakara stundās –, kļūst ārkārtīgi grūti palikt nomodā, un diemžēl ir arī situācijas, kad cilvēkam gadās pie stūres iesnausties.
Arī atnākot mājās pēc darba, tiklīdz apsēžas dīvānā, lai ko palasītu vai paskatītos filmu, uzreiz aizmieg. Sliktais, nenoturīgais nakts miegs un attiecīgi nogurums, miegainība pa dienu – tās ir svarīgākās pazīmes, pēc kurām var sākt domāt, vai tik tā nav apnoja. Līdz ar vecumu apnoja var būt netiešā veidā saistīta arī ar citām lietām – augstu asinsspiedienu (skābekļa samazināšanās dēļ tiek noslogota asinsrites sistēma, kas paaugstina spiedienu), var būt cukura vielmaiņas problēmas.
Apnoja – klusā slepkava?
Apnojas rezultātā miegs var būt īsāks, bet galvenokārt cieš miega kvalitāte. Miegam ir sava īpatnēja struktūra – lai ķermenis un smadzenes būtu veselas, ir svarīgi, lai miegs norit pēc tam paredzētās shēmas. Ne velti ir vairākas miega fāzes, ikviena no tām ir svarīga, ikvienai ir raksturīgais laiks, kad tā vairāk notiek – nakts pirmajā vai otrajā pusē. Miega cikliskumam un arhitektūrai ir liela nozīme. Bet, tiklīdz kaut kas izsit miegu no normālās norises, no normālā cikliskuma, miega funkcijas diemžēl vairs nespēj pilnvērtīgi īstenoties.
Tā nonākam pie miega apnojas sekām – proti, tas vairs nav tikai stāsts par to, kā tagad jūties, bet par to, kas notiks tuvāko desmit, divdesmit, varbūt trīsdesmit gadu laikā.
Patiesībā apnoja ir klusā slepkava, pelēkais kardināls, kurš sākumā par sevi nekādu ziņu nedod, bet gadu gaitā šī slimība rada ļoti veselīgu augsni tam, lai attīstītos citas gana nopietnas gan ar asinsvadiem, gan ar vielmaiņu saistītas slimības. Jo, ja miegs ir nekvalitatīvs – un miega apnoja rada nekvalitatīvu miegu –, tad nenotiek visi vērtīgie procesi, kas mūs no jauna noregulē un atjaunina, un mūsu organisms visu laiku atrodas tādā diezgan neveselīgā stāvoklī.
Proti, visas sliktās slimības tos, kuriem ir miega apnoja, piemeklē krietni ātrāk un smagāk. Cilvēkiem ar miega apnoju ir lielāks risks piedzīvot augstu asinsspiedienu, infarktu, insultu, sirds aritmiju, vielmaiņas jeb metabolās problēmas, tāpat arī insulīna rezistenci, otrā tipa cukura diabētu, var būt hronisks nogurums, lielāka iespēja piedzīvot izdegšanas sindromu.
Cilvēkiem ar miega apnoju ir lielāks risks iekļūt negadījumos, it īpaši ceļu satiksmes negadījumos.
Nav mazsvarīgi, ka neārstēta apnoja var izraisīt seksuālu disfunkciju, arī paātrināt glaukomas attīstību.
Laiks doties pie ārsta!
Ja ģimenes ārsts ir konstatējis, ka pastāv miega apnojas risks, cilvēks var veikt poligrāfiju. Tas nozīmē, ka nakts laikā cilvēks ir pieslēgts aparatūrai, kas mēra elpošanu, krūškurvja kustības, pulsu, skābekļa saturāciju un citus parametrus. Var veikt gan ārstniecības iestādē, gan mājās. Uz poligrāfiju var nosūtīt arī miega speciālists. Bet, ņemot vērā, ka izmeklējums nav valsts kompensēts, tā ir cilvēka brīva izvēle, kā viņš tālāk rīkosies.
Vienīgais izņēmums ir pacienti ar retajām slimībām, kad diagnozi kodē ar atbilstošo ORPHA kodu, tāds cilvēks var tikt nosūtīts uz valsts apmaksātu miega izmeklējumu.
Atsevišķās situācijās poligrāfija jākombinē ar kādu citu izmeklējumu vai poligrāfijas vietā jāveic polisomnogrāfija. Šī izmeklējuma laikā var noteikt līdzīgus fizioloģiskos parametrus, kā veicot poligrāfiju, taču atšķirībā no tās var noteikt arī miega fāzes. To dara ar neliela skaita elektroencefalogrāfijas elektrodu palīdzību, kas novietoti uz cilvēka galvas virsmas. Veic tikai medicīnas iestādē.
Vai tad, kad cilvēkam pierāda miega apnojas diagnozi, viņš drīkst turpināt vadīt automašīnu?
Autovadītāja atbildība par drošu satiksmi taču sākas brīdī, kad viņš sēžas pie stūres, un tas nozīmē arī atbildīgu attieksmi pret savu veselību un savlaicīgas pārbaudes. Ja cilvēkam ir miega apnoja, no diagnozes kā tādas nav jābaidās, bet šī slimība jāārstē. Sliktāk ir ar šoferīšiem, kas vairās no šīs diagnozes un joprojām turpina braukt – tas tiešām ir bezatbildīgi pašam pret sevi un sabiedrību, jo tad ceļu satiksmes negadījumu izraisīšanas risks ir augsts. Cilvēks iesnaužas un pie sarkanās luksofora gaismas pārbrauc pāri krustojumam vai izraisa negadījumu, bet par savu diagnozi nezina…
Pazīmes, kas var liecināt par miega apnoju
- Smakšanas vai aizrīšanās sajūta miegā.
- Nepieciešamība iet uz tualeti nakts laikā.
- Sausa mute un sāpes kaklā no rīta.
- Miegainība dienas laikā.
- Grūtības koncentrēties, atmiņas traucējumi.
- Garastāvokļa maiņas, viegla aizkaitināmība, depresija.
- Paaugstināts asinsspiediens.
