
Savs dārzs tikai pensijas vecumā – kā rīdzinieki Andris un Velga Gailīši atrada savu meža paradīzi
«Tas izklausās neparasti, bet – jā, šis ir mans pirmais dārzs, lai arī esmu pensijā,» saka Velga Gailīte. Abi ar vīru Andri kovidlaikā no Rīgas pārcēlās uz Cēsu novadu, kur dzīvo mazītiņā namiņā un bauda nesteidzīgu, garšīgu dzīvi ar dārzu, mežu līdzās un visu pārējo, ko Rīgā grūti dabūt.
Foto: No personiskā arhīva
Dārza dosjē
- Saimnieki: Andris un Velga Gailīši.
- Vieta: Cēsu novads.
- Platība: ap hektāru, bet viss ne tuvu nav apstādīts.
- Princips: dārzs ir jābauda, tajā ir jāstrādā, bet nevajag pārpūlēties – jāiekārtojas tā, lai ērti visu var apkopt. Un neaizmirst arī par skaistu pasēdēšanu un atpūtas vietām!
- Pieredze dārzkopībā: apmēram pieci gadi.
- Instagram: @otilijakastrole
Man ir tik labs darbs!
Ko dārzs var dot cilvēkam? Visu to labāko. Nu, es, protams, runāju tikai par sevi. Esmu pensijā, visu mūžu esmu gājusi uz darbu, bet tagad mans darbs ir dārzs. Man nepieciešama regulāra rutīna un darbošanās, nevaru iedomāties tikai skatīties televīziju vai lasīt grāmatas.
Tātad man ir ikdienas darbs dārzā – no rīta izeju ārā, jāattaisa siltumnīcām durvis un logi, jāaplaista augi (vīrs uztaisījis visur ērti pievelkamas šļūtenes), izrauju kādu nezāli. Skatos, vai kaut kas nav jāglābj vai jāatsien. Man patīk pārplānot un pārstādīt. Bet galvenais – man ir nodarbošanās!
Varu sapņot par savu dārzu un piedzīvot arī sapņu piepildījumu.
Teikšu, ka arī praktiskais faktors ir patīkams – piemēram, salāti pavasarī nav nemaz tik lēti, bet mēs mēnesi no vietas ēdām paši savējos par velti!
💥 Pēdējais brīdis saņemt dāvanu no SANTA+!




































































































