Rīga +22°C 
Konsultē Andris Soms, Dabas aizsardzības pārvaldes Komunikācijas un izglītības departamenta speciālists
Piekraste – putnu mazuļu bērnistaba
Lai gan Latvijas piekraste ir gana gara – teju 500 kilometru –, tomēr nav gluži tā, ka varam iet, kur acis rāda, un darīt, kas vien ienāk prātā. Par to, vai aizliegts konkrētajā vietā pārvietoties, liecina aizlieguma zīmes. Latvijā triju jūrā ieplūstošu upju – Gaujas, Ķikana un Irbes – grīvās noteiktos periodos pārvietošanās ir aizliegta.
«No aprīļa līdz jūlija beigām dabā ir intensīvs mazuļu šķilšanās laiks. Piekrastē ligzdo daudz dažādu putnu sugu – gan zīriņi, gan upes tārtiņi, baltās un dzeltenās cielavas, gauras, Sāmsalas dižpīles –, un šiem putniem piekraste ir kā mazuļu bērnistaba. Putnēni aug un attīstās, un, lai arī kādam varbūt šķiet, ka varam taču iet, kur vien vēlamies, tomēr jāatceras, ka esam viesi šajās dabas teritorijās un kā viesiem mums būtu jāuzvedas.
To, ka putni konkrētajā vietā ligzdo, ir visai viegli pamanīt – ja pārvietojamies pa pludmali un pēkšņi šurpu turpu sāk lidot kāds putns, tas nozīmē, ka esam pietuvojušies šā putna ligzdai. Trauksmaina, skaļa putnu uzvedība ir zīme, ka tuvumā ir putnu ligzda. Ko darīt šādā brīdī? Protams, nemēģināt atrast ligzdu, lai apskatītos, kādi mazi, pūkaini putnēni ir tajā, bet lēnām doties tālāk, ļaujot putnam nomierināties un turpināt mazuļu pieskatīšanu un barošanu,» norāda eksperts.
Vai uz visiem soliņiem drīkst sēdēt?
Nereti kāpās pavīd pa soliņam, kas tā vien vilina nedaudz pasēdēt, pavērot ainavu un atpūtināt kājas. Bet vai drīkstam tā sēdēt uz soliņa, nezinot, vai tas atrodas privātīpašuma zonā?
«Ja šo vietu nav ierīkojusi pašvaldība un tā nav norādīta kā oficiāla atpūtas vieta, visticamāk, tas ir privātīpašums,» saka Andris Soms. «Zemes īpašnieki, kuri nevēlas, lai kāds svešinieks parādītos viņu teritorijā, parasti novieto aizlieguma zīmes, bet, ja zīmes nav, tas nebūs nekāds pārkāpums – kādu brītiņu pasēdēt uz soliņa. Domāju, šādā situācijā pārmetumiem no īpašnieku puses nevajadzētu būt. Tomēr, ja redzat tuvumā kādu cilvēku, labāk būtu apjautāties, vai drīkstat te mazliet uzkavēties.»
Ja iecerēts nakšņot pie jūras
Ir pludmales zona un ir kāpu zona – Baltijas jūras krastā apdzīvotās vietās aizsargjosla ir 150 m plata, ārpus apdzīvotām vietām 300 m plata –, skatoties no vietas, kur sākas pastāvīgais apaugums.
«Skalojas jūra, ir smilšu liedags, tad kādā vietā sāk augt smilgas vai citi augi – no šīs vietas mēra aizsargjoslu. Aizsargjoslā, ja nav speciālas sezonālā lieguma zīmes, ir atļauts pārvietoties, atpūsties, bet nedrīkst celt teltis un kurināt ugunskurus,» skaidro speciālists.
Teltis var celt tikai tam speciāli paredzētās kempinga vietās. Savukārt pašā pludmales zonā nav aizliegts celt telti. Tātad, ja vēlaties nakšņot pie jūras, to var darīt joslā starp ūdens malu un vietu, kur sākas pirmie augi.
«Protams, jāatceras, ka katrai pašvaldībai ir savi – atšķirīgi – saistošie noteikumi un tās teritorijā apdzīvotā vietā celt telti un nakšņot pludmalē var būt arī aizliegts. Bet, ja vēlaties pārnakšņot pludmalē ārpus apdzīvotas vietas un pludmale nav īpaši aizsargājamā teritorija, celt telti uz nakti vai divām tajā ir atļauts. Taču – ne nakšņot nedēļām ilgi.»
Kur drīkst kurt ugunskurus?
Svarīga pārgājiena sastāvdaļa bieži vien ir ugunskurs, bet, dodoties pārgājienā pa pludmali, jāņem vērā, ka kāpu zonā un pludmalē kurt ugunskuru ir aizliegts, ja vien nav speciālās norādes par oficiālu atpūtas un ugunskura vietu – tādās vietās parasti ir arī jau iekārtota ugunskura vieta un varbūt pat soliņi. Citur ugunskuru kurt aizliegts, pat ja redzams, ka kāds jau pirms mums te to ir darījis.
Ko atnesi, to aiznes!
Viens no pamatprincipiem, ko nāktos ievērot pārgājienā, ir: ko atnesi, to aiznes!
«Lai arī oficiālajās atpūtas vietās parasti ir īpaši ierīkotas atkritumu urnas, dienesti nevar pagūt visas urnas katru dienu iztukšot un aizvest atkritumus. Bet tie ir liels vilinājums savvaļas dzīvniekiem, viņiem atkritumi nozīmē pārtiku. Un tieši bioloģiskie atkritumi rada vislielākos draudus, jo dzīvnieki tos mēdz izvazāt, tādēļ, piemēram, ēdiena pārpalikumus šajās urnās bērt nevajadzētu, labāk tos ņemt sev līdzi un izmest drošākā vietā.
Atstājot atkritumus, pieradinām dzīvniekus pie tā, ka konkrētā vietā atrodama barība, viņi tur sāk uzturēties regulāri, pierod pie cilvēka klātbūtnes un kļūst pārdroši. Savukārt pārdrošība ir bīstama gan pašiem dzīvniekiem, gan cilvēkam. Piemēram, ja dzīvnieks ir inficējies un saslimis, arī cilvēks, uzturoties šādās vietās, var sasirgt ar kādu no dzīvnieku pārnēsātajām slimībām,» brīdina Andris Soms.
Pilnas kabatas akmeņu?
Droši vien tikai retais no mums aizdomājas, vai ir kāds noteikts daudzums, cik skaistu akmentiņu varam paņemt piemiņai no jūras krasta. Tikai vienu skaistu akmeni, pilnu maisu vai kaut veselu akmeņu vezumu savam piemājas košumdārzam?
Izrādās – tik, cik varam aiznest plaukstā. Tāda norma noteikta, piemēram, Vidzemes akmeņainajā jūrmalā, kur oļu pludmales ir dabas lieguma teritorijā un jau vairāk nekā divdesmit gadu pastāv šis noteikums – no pludmales var aiznest tik, cik var paņemt plaukstā.
«Ja no pludmales lielos apjomos nesīsim prom oļus vai smiltis, to jau var definēt kā derīgo izrakteņu iegūšanu,» bilst eksperts.
Kvadriciklam pludmalē – nē!
Nereti nākas novērot, ka viens iecienīts atpūtas veids pludmalē ir ātri joņojoši kvadricikli, bet, lai cik vilinoši tas izskatītos, braukt ar kvadriciklu pludmalē un kāpu zonā ir aizliegts.
«Pārvietošanās pa pludmali ar šāda veida transportlīdzekļiem nav atļauta, izņemot kādas specializētas vietas vai dienesta transportlīdzekļus,» uzsver Andris Soms.
Maksa par autostāvvietu pie kāpām
Nācies novērot, ka dažkārt kāpu zonas tuvumā atrodamas norādes ar summu, kuru samaksājot atļauts auto atstāt norādītajā teritorijā, un bieži vien labi redzams – tā ir vistīrākā pašdarbība, nevis oficiāla stāvvieta. Vai zemes īpašnieks drīkst izvietot šādu norādi un iekasēt naudu?
«Tikai tad, ja šī iniciatīva noformēta kā uzņēmējdarbība, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā, bet ne gadījumos, kad vienkārši uzlikta zīmīte, piemēram, «5 eiro par auto novietošanu». Lai pārliecinātos, vai iniciatīva ir likumīga, varat lūgt zemes īpašnieku uzrādīt reģistrācijas apliecību, kas ļauj veikt uzņēmējdarbību. Atpūtas vietās – privātajās, valsts vai pašvaldības –, kas oficiāli reģistrētas un iekļauj maksas pakalpojumus, būs norāde par reģistrācijas numuru vai pašvaldības saistošajiem noteikumiem, kas ļauj iekasēt samaksu,» informē Andris Soms.
Zini!
Jūras krasts pieder valstij līdz tai vietai, kuru sasniedz augstākās jūras bangas, un tas ir brīvi apmeklējams ikvienam.
Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņi ir publiski un brīvi apmeklējami ikvienam.
Rakstu sērija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
