«Režisoriem esmu sarežģīts – man nevar uzspiest.» Saruna ar aktieri Jēkabu Reini

No nejaušības izrietoša likumsakarība. Dvēseļu putenī mani nejauši apstiprināja Miķelsona lomai. Tad sekoja Sarkanais mežs, un es iejutos šajā ampluā.

Ja nebūtu Miķelsona, nebūtu arī Vitolda Reķa Sarkanajā mežā?

Ļoti iespējams.

Vai kādreiz daudz skatījies bojevikus?

Ļoti daudz. Uzaugu ar rokijiem, komandosiem, terminatoriem, Džeimsu Bondu – visiem vecajiem Коламбия Пикчерз представляет (dobjā balsī)… Dolfs Lundgrēns, Čaks Noriss, van Damme, Arnolds Švarcenegers, Silvestrs Stallone – tie no bērnības ir mani elki.

Tad jau tavas lomas ir likumsakarība.

Pie tā nonākam.

Arī tagad skaties?

Absolūti. Man ir hobijs kolekcionēt DVD, diskos ir visi Rembo, terminatori. Patīk tas maskulīnais spēks, jauda, enerģija, kas ir šajās filmās. Arī emocionālie kūleņi personāžu dzīvē. Piemēram, pirmais Rembo ne tikai šauj un kauj, bet beigās arī izlādējas – ir emocionāls izvirdums par Vjetnamas karavīriem – brīnišķīgi!

No visiem visaugstāk vērtēju Silvestru Stalloni, viņš ir gan aktieris, režisors, producents, gan scenārists un filantrops.

Vai latviešu vīriešiem nepietrūkst maskulinitātes?