Šķirošanas marķējums Eiropā. Kādēļ par to nepieciešams zināt Latvijā?

ES valstīm nav vienotas iepakojuma savākšanas, šķirošanas un pārstrādes sistēmas. Tas nozīmē, ka katrā valstī uz vietas saražoto vai izmantoto iepakojumu, kā arī ievesto preču iepakojumu savāc un pārstrādā citādi. Tam ir nepieciešami līdzekļi. Un, lai katrā valstī varētu iepakojuma savākšanu un pārstrādi organizēt, tiek ieviestas sistēmas ar dažādu vietējo organizāciju starpniecību. Tas savukārt paredz to, ka uzņēmējiem ir jāreģistrējas šajās organizācijās, jāsniedz tām informācija, un atbilstoši deklarētajam ievesto preču apjomam konkrētajā valstī, jāsedz noteiktas izmaksas vides labā.

Francija

Šķiet, vissarežģītākā un arī Latvijā aizvien biežāk ieraugāmā marķējuma informācija šobrīd tiek pieprasīta no Francijas varas iestādēm. Francijā ir spēkā AGEC likums (franču val. – Lute contre le Gaspillage Alimentaire et l’Economie Circulaire), kurā paredzēts arvien plašāk attīstīt atkritumu šķirošanas un pārstrādes nozari, iekļaujot tajā ne tikai iepakojumu, bet arī pašas saražotās preces. Ražotājs vai importētājs ir atbildīgs gan par patērētāja informēšanu, kā iegādāto preci šķirot, gan tam ir jāmaksā nodevas Francijas organizācijām, kas organizē atkritumu savākšanu un to tālāko izmantošanu vai pārstrādi. Tādējādi ražotājs ir spiests domāt par videi draudzīgākiem risinājumiem savu produktu, kā arī iepakojuma izstrādē, jo nodevu iekasēšana balstās uz principu – tas, kurš rada piesārņojumu, par to arī maksā. Jo prece ir nederīgāka pārstrādei vai atkārtotai lietošanai vai jo bīstamāka tā ir videi, jo nodevas ir augstākas.

Šobrīd Francijā ir izveidotas vairākas preču līnijas, kurās iekļautās preces un to iepakojums ir atbilstoši jāmarķē. Atsevišķo preču līniju skaits pakāpeniski palielinās. Tā, piemēram, uz šo brīdi nosacījumi par paplašinātās šķirošanas informācijas izvietošanu ir jāievēro par šādiem ražojumiem:

Citi lasa

Santa.lv

Personības

Vazdika pirmo reizi pasaka, kuru slavenu aktieri klusi mīlējusi: Katru salīdzināju ar viņu…

Ziņu aģentūra LETA

Dailes teātris

Kādu algu saņems Dailes teātra valdes locekļi? Daudzi būs pārsteigti

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

• preces iepakojums (transportēšanas kastes, tūbiņas, pudeles, ietinamais papīrs u. c.),
• papīrs (salikšanas instrukcijas vai cita tehniskā informācija, bukleti, etiķetes u. c.),
• mēbeles un dekoratīvais tekstils,
• tekstila izstrādājumi, mājas tekstils un apavi,
• elektriskās un elektroniskās ierīces,
• baterijas un akumulatori,
• rotaļlietas,
• DIY remontēšanas un dārza kopšanas priekšmeti,
• motorizētas ierīces.

Kā jau minēts, prasības par marķējuma izvietošanu uz precēm attiecas ne tikai uz Francijas ražotājiem, bet arī uz tiem uzņēmumiem, kas preces uz Franciju eksportē. Lai viss būtu vēl sarežģītāk, norādēm ar specifiskiem simboliem un paskaidrojošo informāciju par tālāko šķirošas ceļu ir jābūt par katru no preces sastāvdaļām.

Vizuālais izskats

Galvenais simbols ir Traimana logo (Triman) – apaļa zīme ar cilvēciņu un 3 bultām. BILDE Tam visās marķējuma kombinācijās ir jābūt kā neatņemamai šķirošanas informācijas sastāvdaļai. Šim simbolam seko papildu paskaidrojošā informācija (info-tri), kas ar kuru preci utilizēšanas gadījumā ir jādara tālāk, un tā pamazām kļūst obligāta dažādajām preču līnijām.

• Iepakojums. Ja iepakojums sastāv no plastmasas tūbiņas un kartona kastītes, kas ir divi elementi, informācija par tālāko šķirošanu jānorāda par katru no tiem. Bet, ja tas sastāv no 3 vai vairāk komponentēm, tā šķirošanai var tikt lietots apvienots informatīvais bloks.
• Papīrs. Informācija par to, kā jāšķiro kura veida papīrs, jāizvieto gan uz bukletiem, gan salikšanas instrukcijām, etiķetēm un arī drukātiem rēķiniem.
• Prece. Atkarībā no tā, kas ir pati prece, uz tās vai to pavadošajā dokumentā ir jāizvieto informācija par tās tālāko šķirošanu.

Šie ir tikai daži piemēri no tā, kas ir noteikts Francijā apstiprinātajos dizaina paraugos, un kas katram ražotājam vai importētājam ir jāpiemeklē lietošanai atbilstoši savai precei. Kas ir jāsaprot: ja ražotājs vai tirgotājs patērētājam piedāvā iegādāties T kreklu, informācijai par šķirošanu, atbilstoši šiem marķējuma noteikumiem, ir jābūt gan uz iepakojuma – par iepakojuma šķirošanu, gan uz preces etiķetes – par T krekla šķirošanu, gan par pašas etiķetes šķirošanu, ja tā, piemēram, ir uzdrukāta uz papīra. Uz visiem grafiskajiem attēliem attiecas vesela rinda nosacījumu, cik lielos izmēros un kādās krāsās tiem ir jābūt, ir pieļaujamas arī dažādas variācijas. Informāciju un paraugus tam, kāda veida marķējums kurā gadījumā ir jālieto, ir pieejams iepakojumu apsaimniekošanas organizācijās, iepriekš tajās reģistrējoties. Katra no šīm organizācijām atbild par vienu vai vairākām preču līnijām, un atkarībā no jomas, kurā uzņēmums darbojas, ir jāpiemeklē atbilstošā. Katrā no ekoorganizācijām ir arī klientu serviss, kas atbild uz interesējošajiem jautājumiem un palīdz noorientēties lietu kārtībā.

Marķējuma ieviešana un deklarācijas

Kādēļ informācija par Traimana marķējumu ir jāzina arī Latvijā dzīvojošajiem? Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, ja eksportējat uz Franciju, un tad šie nosacījumi ir jāievēro neatkarīgi no tā, vai eksportēto preču apjoms ir niecīgs vai ievērojams. Otrs iemesls – ja neesat eksportētājs, tad būsiet zinoši, redzot šo marķējumu arī uz Latvijā nopērkamām precēm. Lai gan marķējuma prasības un deklarēšana attiecas uz to produkciju, kas tiek saražota Francijā vai tiek tur ievesta, kādēļ to redzam arī te? Atbilde varētu slēpties izmaksās. Marķējuma ieviešana uz iepakojuma vai preces pavadošajā informācijā ir laikietilpīgs un arī dārgs process, ko veic ražotājs. Tā kā nereti ir grūti prognozēt eksportējamā apjoma daudzumu, daudz vienkāršāk ir atbilstoši nomarķēt visu uzņēmumā saražoto produkciju, nekā tērēt resursus dažāda veida marķējumu ieviešanā katrai precei pa valstīm, pēc tam attiecīgi arī preču uzglabāšanā, izsūtīšanā utt.

Itālija

Arī Itālija ir ieviesusi savu sistēmu par iepakojuma savākšanu un attiecīgi arī par marķējumu, balstoties uz vietējo likumdošanu. Itāļi patērētāju informēšanai par iepakojuma šķirošanas kārtību izmanto ES ieviestos apzīmējumus par produktu grupām, ko pazīstam ar abreviatūrām PET, PP, PAP u. c. Lai pircējam būtu pavisam skaidrs, ko iesākt ar izmetamo iepakojumu, šķirošanas informācijā ir jānosauc vārdā iepakojuma sastāvdaļa (piemēram, kaste), tad ir jānosauc materiāls, no kā tā ir ražota (piemēram, kartons), un tad jāseko informācijai, kāda veida šķirojamo materiālu grupai tā pieder (piemēram, PAP 20, kas ir gofrēts kartons). Tā kā atkritumu savākšanas kārtība dažādos Itālijas reģionos atšķiras, noteikti ir jāpievieno teikums, ka plašāka informācija par šķirošanu pieejama vietējās varas iestādēs. Atšķirībā no Francijā reglamentētā, itāļiem nav nodefinēts marķējuma izskats. Katrs ražotājs vai importētājs to izveido tā, kā uzskata par atbilstošu savam produktam. BILDES. Itāļi, salīdzinājumā ar Franciju, pieļauj plašākas iespējas informāciju par šķirošanu izvietot digitāli, izmantojot gan QR kodus, gan mājas lapas un aplikācijas.

Bulgārija

Arī Bulgārijā ir ieviestas lokālās prasības iepakojuma marķēšanai ērtākas šķirošanas mērķim. Līdzīgi kā Itālijā, prasībās ir definēts, ka jāizmanto Eiropas Savienības noteiktā klasifikācija pa iepakojuma grupām (PET, PP 5, PAP 21 u. c.). Atkārtoti izmantojamam iepakojumam, piemēram, maisiņam ar zip veida aizdari, papildus nepieciešams uzraksts bulgāru valodā, ka tas ir lietojams atkārtoti. Iepriekš Bulgārijā bija prasība marķēt iepakojumu ar ikonu, kur melns cilvēciņš izmet atkritumus atkritumu tvertnē, kā arī ar Mēbiusa simbolu (trīs bultas savienotas trīsstūrī), bet tagad šī prasība ir atcelta un šo divu simbolu lietošana vairs nav obligāta.

Spānija

Spānijā arī ir pieņemts jauns likums par iepakojuma šķirošanu. Spānijas varas iestādes gan vēl nav precīzi definējušas savas prasības marķējuma izskatam, kaut pašlaik ir izskanējis, ka tas būs obligāts sākot ar 2025. gada 1. janvāri. Spānija arī ir viena no valstīm, kur zaļā punkta marķējums vairs nav obligāts. Tiem, kas eksportē uz Spāniju, bez zināšanām par to, kāds marķējums nākotnē būs jāizvieto uz iepakojuma, arī ir jāslēdz līgums par iepakojuma šķirošanu, bet tas ir citādi nekā pārējās Eiropas valstīs. Tā kā reģistrējoties tiek prasīts specifisks Spānijas nodokļu maksātāja numurs, eksportētājam ir jābūt savam autorizētajam pārstāvim Spānijā, lai to vispār varētu izdarīt.

Dānija

Arī Dānijas Atkritumu asociācija, Dānijas pašvaldību savienība un Dānijas Vides aizsardzības aģentūra sadarbībā ar stratēģisko projektēšanas kompāniju «Futu» ir izstrādājusi vienotu piktogrammu sistēmu, ko var izmantot atkritumu šķirošanai visā Dānijā. Piktogrammu sistēma pašlaik tiek ieviesta vairākās Ziemeļvalstīs un Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomes birojiem Igaunijā un Lietuvā vēlas šo projektu izvērsts arī Baltijas valstīs.

Atkritumu piktogrammu standartizācija dotu labumu ne tikai iedzīvotājiem, atvieglojot pareizu atkritumu šķirošanu, bet tas būtu ieguvums arī ražotājiem, jo notiektais marķējums vienkāršotu informāciju uz iepakojuma. Vienota piktogrammu sistēma reģionā nodrošinātu to, ka iedzīvotāji un ražotāji izmanto vienu un to pašu informāciju, neatkarīgi no tā, kur viņi atrodas. Iesaistīto valstu valdībām šis projekts būtu iespēja parādīt citām valstīm un ES labās prakses piemēru, kā Ziemeļvalstu un Baltijas reģions veido vienotu komunikāciju atkritumu apsaimniekošanā. Vairāk par šo projektu: https://piktogrammam.lv

Vienvārdsakot – eksportēt uz Eiropas Savienības valstīm ar it kā dzīvi atvieglojošajām e-komercijas iespējām, nav nemaz tik vienkārši. Atšķirīgās likumdošanas pieprasa sekot līdzi katrai no tām, ar cerību, ka nākotnē prasības tomēr tiks unificētas.

Saskaņā ar Eiropas parlamenta un padomes direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu, Eiropas Savienības valstīm ir uzlikts par pienākumu savas valsts likumdošanā iestrādāt prasības iepakojuma radītā piesārņojuma mazināšanai. Tā paredz to, ka ražotājs vai tirgotājs ir atbildīgs par jautājumiem, kas saistās ar iepakojuma šķirošanu un pārstrādi.

Tā kā vienotas sistēmas, kā to darīt, Eiropā nav, jebkuram, kas eksportē savas preces uz ES valstīm, ir jāseko līdzi un jāievēro katras interesējošās valsts individuālajai likumdošanai saistībā ar iepakojumu. Šīs prasības attiecas arī uz e-komerciju, kuras popularitāte un pārdošanas apjomi tajā arvien palielinās, un tai skaitā attiecas arī uz dažādu preču eksportētājiem no Latvijas.

Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.