Mūziķis Artūrs Duboks parādījis, kā savā pagalmā tiek galā ar sabirušajām rudens lapām. Viņš izmanto vienkāršu metāla mucu un cauruli. Sociālajos tīklos dziedātājs demonstrē, kā tukšā mucā ievieto cauruli un saber lapas, vēlams - sausas. Kad muca pilna, cauruli izņem un šajā caurumā iemet aizdedzinātu skaliņu. Duboks skaidro, ka šādi nebūšot lielu dūmu mākoņu.
«Piecas minūtes padūmos un izdegs. Nav nekādi lielie, biezie, baltie dūmi. Kaimiņiem netraucēs. Atslābstam un kaifojam,» savu metodi slavē Duboks.
Pirms sekot mūziķa piemēram, jāņem vērā, ka lapu dedzināšana visās pašvaldībās nav atļauta. Latvijas Dabas fonds iesaka daļu nokritušo lapu atstāt zem kokiem un krūmiem vai arī izmantot kompostam, jo tās palīdz uzlabot augsnes auglību.
Ko iesaka Dabas fonds?
- Grābiet un novāciet lapas pēc 50:50 principa – pusi atstājiet uz zemes. Nenogrābtās lapas pa ziemu sadalīsies, taču tikai tad, ja būs atstātas tik biezā kārtā, cik nokritušas. Ja lapas būs sagrābtas kaudzē, tās sadalīsies ilgākā laikā.
- Lapas ieteicams atstāt zem kokiem un krūmiem, it sevišķi, ja redzama noplicināta un sablīvēta augsne, atsegtas koku saknes.
- Nogrābtās lapas vēlams kompostēt un mulčēt uz vietas – tajā pašā teritorijā, kur tās ir radušās, bet kompostu izmantot dobēm un augsnes auglības atjaunošanai.
- Atsevišķas lapu kaudzes vietās, kur tās netraucē, var atstāt ežu ziemošanai.
- Lapas un citus dārza atkritumus ir aizliegts vest izmešanai mežā vai citā dabas teritorijā – tas var ietekmēt meža ekosistēmu, kā arī ieviest tajā nevēlamus augus vai invazīvās augu un dzīvnieku sugas. Tas ir pārkāpums, par kuru var saņemt administratīvu vai naudas sodu.
- Lapu kaudzes nedrīkst dedzināt! Gan tāpēc, ka tajās jau varētu būt iemājojušas daudzas dzīvās radības, gan tāpēc, ka dedzināšana rada gaisa piesārņojumu, turklāt dedzināšanu arī aizliedz vai stingri ierobežo liela daļa pašvaldību saistošo noteikumu.
- Lapas jānovāc no ceļiem un gājēju taciņām, kur tās var zemi padarīt slidenu un apdraudēt gājējus.
Dabā ieguvumus, nenovācot lapas, vislabāk parāda parkveida pļavas – dabiskā zālāja pļavas, kurās ir izretojušies lieli lapu koki. Vizuāli tās atgādina parkus, taču tā ir cilvēka saimnieciskās darbības veidota un uzturēta ainava. Kādreiz lauksaimnieki šādās pļavās ganīja lopus, ieguva sienu, kokos bija bišu mājas un sveķu ieguves vietas, saimniecībā izmantoja atsevišķus zarus. Parkveida pļavu lielie koki katru rudeni rada lielu apjomu lapu, kas nokrīt turpat zālājā, kur tās neviens nesavāc. Taču jau nākamajā gadā tajās atkal plaukst un zeļ daudzveidīgi pļavas augi – vienā kvadrātmetrā nereti var saskaitīt vairāk nekā 50 dažādas augu sugas.

































































































































































