Rīga +8°C 
«Esmu par Latvijas izlases atteikšanos spēlēt pret Krievijas izlasi,» savu nostāju sociālajā tīklā Facebook skaidri formulē Ēķis. Viņš uzsver, ka šādos apstākļos runa vairs nav tikai par sportu vai sacensību garu. «Krievijas režīmam sports ir propagandas un ideoloģijas ierocis – izlase, karogs un himna jau ir politika.» Ēķis uzskata, ka, kamēr Krievija turpina uzbrukumus Ukrainas pilsētām, spēlēšana pret tās valstsvienību nozīmētu agresijas normalizēšanu.
«Kamēr Krievija katru nakti uzbrūk Ukrainas pilsētām, spēlēt ar tās izlasi nozīmē normalizēt agresiju un izlikties, ka viss ir kārtībā.»
Viņa vēstījumā īpaši izceļas doma, ka sportiskais talants nevar būt attaisnojums notiekošajam. «Talants neatceļ atbildību. Vēlme spēlēt hokeju nevar būt svarīgāka par ukraiņu tiesībām dzīvot,» uzsver Ēķis.
Diskusijas par Krievijas atgriešanos starptautiskajā hokejā aktualizējušās pēc Sporta arbitrāžas tiesas (CAS) lēmuma, ar kuru Starptautiskajai Hokeja federācijai (IIHF) uzdots atjaunot Krievijas izlases dalību starptautiskajos turnīros. Tas attiecas arī uz pieaugušo vīriešu, junioru un sieviešu pasaules čempionātiem. Tomēr vairākas valstis jau paziņojušas, ka negrasās aizvadīt spēles pret Krievijas valstsvienībām. Latvijas nostājai pievienojušās arī Somija, Norvēģija, Zviedrija, Dānija un Čehija. Savukārt Kanādas premjerministrs paudis, ka Krievijas un Baltkrievijas sportisti nepiedalīsies Kanādā paredzētajā pasaules junioru čempionātā, kamēr turpināsies karš Ukrainā.
Krievijas hokeja izlases no IIHF sacensībām tika diskvalificētas pēc 2022. gada februārī sāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Šajā laikā Krievijas komandas izlaidušas piecus pasaules čempionātus, kā arī 2026. gada ziemas olimpiskās spēles.
