Rīga +9°C 
Etiķkoka portrets
- Savvaļā etiķkoks aug Ziemeļamerikā. Par tā nosaukuma rašanos ir dažnedažādas versijas, piesaucot etiķkoka garšu un smaržu, ticams šķiet stāsts par indiāņiem. Ziemeļamerikas indiāņi no etiķkoka augļiem esot gatavojuši etiķskābu dzērienu – indiāņu limonādi –, un no tā arī radies nosaukums. Savukārt citi to saista ar pienaini balto sulu, kas izdalās no koka stumbra un ko grūti nomazgāt no rokām.
- Audzē arī daudzviet Eiropā. Latvijā lielākoties audzē vienu sugu – parasto etiķkoku (Rhus typhina).
- Lapas vasarā ir zaļas, bet rudenī krāsojas oranžsarkanas.
- Skaistākās ir etiķkoka augļu sveces, kas arī no zaļās nokrāsas pārtop par spilgti sarkanām un saglabājas visu ziemu.
- Ātraudzīgs – pāris gados no mazas stibiņas izaug par vērā ņemamu koku. Var sasniegt pat 5 m augstumu un vismaz 3 m platumu – atkarībā no tā, cik lielu vietu tam atvēl.
- Diemžēl etiķkoka mūžs nav ilgs – pēc apmēram 8–10 gadiem tas noveco un vairs nav tik skaists kā sākumā. Protams, tas atkarīgs arī no augšanas apstākļiem un izvēlētās vietas. Tīkamā vidē tas savu skaistumu saglabās ilgāk.
Kad un kā stādīt?
- Etiķkoku konteinerstādus var stādīt jebkurā laikā, kad zeme nav sasalusi. Vislabāk to darīt rudenī, kad laiks vairs nav silts un ir vairāk mitruma. Ja neplāno jauno kociņu regulāri laistīt, labāk to nestādīt jūlijā un augusta sākumā, kad mēdz būt ilgstošāki sausuma periodi.
- Nevajag baidīties arī no maza stādiņa, jo etiķkoks izaug ātri. Izvēlies skaistu, simetriski zarotu stādu, kas tevi uzrunā! Skaties, lai nebūtu bojāts stumbrs un zari stipri atliekušies vai ļoti piekļāvušies stumbram. Labāk izvēlēties stādu ar trim dzinumiem, lai vainags veidotos platāks.
- Ja pērc stādu podiņā, pārbaudi, vai tam ir kārtīgi izveidojusies sakņu sistēma! Paceļot podu, tā apakšā vajadzētu būt redzamām saknēm. Savukārt rudens un pavasara tirgos nav ieteicams pirkt etiķkoku ar maisā iepakotu sakni. Uzglabāšana maisā saknei rada stresu, tāpēc kociņš pēc iestādīšanas var nīkuļot vai vispār neiesakņoties. Turklāt nav zināms, cik ilgi stādiņš maisā atradies.
- Vislabāk etiķkoku stādīt saulainā vietā. Tas augs arī pusēnā, taču atceries, ka etiķkoks tomēr ir saulmīlis. Tam patiks vietiņa, kas nav ļoti pakļauta vējam.
- Etiķkoks ir pieticīgs un būs mierā ar dažādu augsni, taču vislabāk jutīsies smilšmālā ar vidēju trūdvielu daudzumu un vidēju mitrumu. Pirmajā pusgadā pēc iestādīšanas sausā laikā to ieteicams laistīt.
- Tam patiks, ja to stādīs netālu no citiem krūmiem un kokiem vai mājas tuvumā, vietā, kas nav pakļauta vējam.
Kā veidot?
- Regulāri apgriezt etiķkoku nevajag. Vainags jāveido prātīgi, ievērojot tos pašus principus, ko lielākajai daļai koku, – izgriež zarus, kas aug uz vainaga iekšpusi, un tos, kas traucē skatam.
- Ja etiķkoks audzis savā nodabā un izveidojis biezu lapotni, izgriež krusteniskos un aizlauztos zarus.
- Pavasarī ieteicams jau laikus uzmanīgi izlauzt jaunos, zaļos zariņus, kas aug uz vecajiem stumbriem. Šāds vainaga veidošanas paņēmiens ir draudzīgs jebkuram kokam.
- Nevajadzētu nogriezt galotni, kas veido koka vainaga vertikālo asi. Tad jebkurš sānzars var sākt konkurēt un koks veidos biezu un haotisku vainagu.
Kā pavairot?
- Etiķkoku visbiežāk pavairo ar sakņu dzinumiem, kas aug ļoti spēcīgi un var aizstiepties pat 100 m attālumā no mātesauga. Izvēlētajam jaunajam eksemplāram iepriekšējā gada pavasarī atdur saknes, pārtraucot atvases saikni ar veco koku. Jaunais augs sāks patstāvīgu dzīvi un veidos biezu, blīvu sakņu sistēmu. Izrokot un tūliņ pārstādot citur nesagatavotus augus, daudzi no tiem var neieaugt un iet bojā.
- Dzinums pēc iestādīšanas jāsaīsina vismaz par trešdaļu vai pat pusi, jo tikko iestādīta etiķkoka sakne uzreiz nespēj uzņemt pietiekami daudz mitruma, lai padzirdītu vainagu. Atvase jāstāda tikpat dziļi, cik tā augusi.
- Etiķkoku var pavairot arī ar sēklām, bet tas būs krietni garāks process.
Kā savaldīt atvases?
- Tā kā etiķkoks bagātīgi dzen sakņu atvases, labāk tam izvēlēties vietu, kur atvasēm viegli piekļūt, proti, stādīt zālienā, kur tās var nopļaut. Tiklīdz etiķkoks ir kaut kādā veidā bojāts, piemēram, tam nogriezts kāds zars, tas dod signālu saknēm, ka tām jāstrādā, un tās veido sakņu dzinumus un atvases.
- Lai atvases nepārņemtu visu dārzu, tās jānopļauj, jānogriež vai jāizravē, kamēr vēl jaunas un mīkstas. Taču, ja etiķkoks aug zālienā, kas tiek regulāri pļauts, tas lielas problēmas nesagādās.
- Ja gadījies, ka stādījumi ilgāku laiku nav kopti un etiķkoki savairojušies, atliek etiķkoku izrakt. Lai gan atvašu mēdz būt daudz, to izdarīt ir diezgan viegli.
Tikai jārēķinās, ka, izņemot mātesaugu, nākamajā gadā tik un tā parādīsies jaunas atvases.
Vai ziemā jāsargā?
Etiķkoks ir izturīgs un salizturīgs, tāpēc ziemā nav jāsedz. Tomēr ieteicams etiķkoka stumbru pirms ziemas nosiet ar džutas saiti, tā pasargājot to no plīsumiem, kas var rasties temperatūras svārstību dēļ.
Dažādi etiķkoki
- Parastais etiķkoks (Rhus typhina). Laba salcietība, izaug 3,5–4 m augsts un 2–2,5 m plats. Augļi piramidāli, ar sarkanu matojumu. Lietussargveida vainags. Lapas zaļas, rudenī oranži dzeltenas. Nav prasīgs pret stādīšanas vietu.
- Parastais etiķkoks (Rhus typhina) ‘Tiger Eyes’. Ļoti blīva un kompakta šķirne – izaug 1,5–2,5 m augstumā. Pavasarī lapojums ir dzeltenzaļš, vasarā kļūst koši dzeltens un rudenī krāsojas sarkanos toņos. Lapas lielākas nekā pamatsugai. Dzen mazāk atvašu nekā parastais etiķkkoks un ir mazāk izturīgs.
- Parastais etiķkoks (Rhus typhina) ‘Dissecta’. Blīvs lapojums. Vasarā koši zaļš, uz rudeni parādās dzeltenīgi, sarkani un oranži toņi. Lielā lapa sastāv no sānu daivām, kas vēl pēc tam šķeļas. Agresīva šķirne. Mazāk izturīga par sugu. Izaug 2,5–4 m augsts un 4–5 m plats.
- Kailais etiķkoks (Rhus glabra) ‘Laciniata’. Ļoti krāšņs lapojums – lielas, tumši zaļas, apakšpusē zilganzaļas, dziļi šķeltas lapas, kas nedaudz atgādina papardes. Rudenī lapas iekrāsojas sarkanas. Ziedi zaļi, blīvās skarās, līdz 25 cm gari. Izaug līdz 3 m augstumam.
